53.Rīgas Farmācijas muzejs:
Farmācijas muzejs iekārtots dzīvojamā ēkā, kas ir 18. gs. arhitektūras piemineklis. Ekspozīcijās atspoguļota farmācijas un aptieku veidošanās vēsture, skatāmi XVII – XIX gs. dokumenti un grāmatas, aptieku trauki, signatūras, zāļu formas un ierīces to pagatavošanai, kā arī XX. gs 20. – 30. gadu un mūsdienās Latvijā ražotie medikamenti.
54.Paula Stradiņa Medicīnas muzejs:
Dibināts 1957. g. un tā pamatā bija profesora Paula Stradiņa personīgā kolekcija. Muzejā ir izstādītas kolekcijas saistībā ar medicīnu sākot no senajiem laikiem līdz mūsdienām. Ik gadu muzeju apmeklē ~40 000 apmeklētāju un tajā ir vairāk nekā 199 000 vienību. Tajā katru gadu tiek rīkotas arī tematiskās izstādes par aktuālām tēmām. Muzeja misija: atspoguļot medicīnas vēsturi kā medicīnas zinātnes nozari, kas pētī medicīnas zinātnisko un praktisko attīstību pasaulē un Latvijā.
55.LU medicīnas fakultāte:
Medicīnas fakultāte tika izveidota 1919. gada 28. septembrī ārstu gatavošanai, pirmais tās darbības posms LU sastāvā ilga līdz 1950. gadam, kad padomju laikos tā tika likvidēta. LU MF deva unikālu iespēju pirmo reizi Latvijas pastāvēšanas vēsturē ārsta izglītību iegūt nacionālā augstskolā pašu mājās. Pirmais fakultātes mācībspēku korpuss rekrutējās no Tērbatas, arī no Maskavas, Pēterpils, citu agrākās Krievijas impērijas augstskolu audzēkņiem, bet dažos gadījumos viņi tika pieaicināti no Zviedrijas, Austrijas un pat ASV augstskolām. Pirmais divdesmit gadu posms ietvēra fakultātes veidošanos, stabilizāciju, attīstību un beidzās ar pirmo paaudžu nomaiņu. Pavisam no 1920. līdz 1950. gadam MF beidza 2863 absolventi, tajā skaitā 2058 ārsti, 752 zobārsti un stomatologi, kā arī 53 ķīmijas farmaceiti. No viņiem vēlāk par profesoriem Latvijā kļuva 37, bet ārvalstīs – 24 (ASV, Vācija, Kanāda, Venecuēla, Izraēla, Krievija, Brazīlija).
Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt Medicīnas fakultātes likvidēšanu un Padomju režīmam lojālas iestādes izveidi, 1950. gada 10. jūnijā tomēr tika izdots PSRS Ministru padomes rīkojums par Rīgas Medicīnas institūta dibināšanu uz Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultātes bāzes.
Līdz ar tautas atmodu, priekšgalā izvirzījās arī sabiedrībā iecienītā profesora Ilmāra Lazovska (1931-2003) ideja par medicīnas augstskolas pārveides nepieciešamību. Demokrātiski noskaņotie un brīvi domājošie mācībspēki pulcēja ap sevi domubiedrus un 1997. gada 22. oktobrī sanāca uz pirmo iniciatīvas grupas sēdi, kurā tika lemts par LU MF atjaunošanu. LU MF tika atjaunota 1997. gada 29. decembrī, bet svinīgi atklāta 1998. gada 4. septembrī LU Lielajā aulā.
…
