Evolūcijas process un mainības ģenētiskais pamats

Kad izlase darbojas uz uzvedības pazīmēm (šajā gadījumā domestikācija), straujas izmaiņas epi-genomā (gēnu ekspresijā) ir ļoti raksturīgas. To pierāda tas, ka par spīti nesenajai diverģencei starp vilku un suni, ir novērojamas ievērojamas uzvedības izmaiņas, lai gan to genoms atšķiras ļoti maz (DNS sekvences gandrīz pilnībā ir identiskas). 2004. gadā publicētais pētījums „No savvaļas vilka līdz domesticētam sunim: gēnu ekspresijas izmaiņas smadzenēs” žurnālā Molecular Brain Research apstiprina šo pieņēmumu. Pētnieku grupa Uppsalas Universitātes uzvedības ģenētikas profesores Elenas Jazinas (Elena Jazin) vadībā izvirzīja hipotēzi, ka abas sugas atšķiras gēnu ekspresijas ziņā. Tika pētīta gēnu ekspresija svarīgākajās smadzeņu daļās, kas atbild par uzvedību,- hipotalāmā, amigdalā un smadzeņu priekšējā garozā. Pētījumā tika atklāts, ka ir izmaiņas divu neiropeptīdu ekspresījā (CALCB un NPY) un ka vilkiem hipotalāma gēnu ekspresija ir saglabājusies stingri noteiktās robežās, kamēr suņiem hipotalāma gēnu ekspresija ir acīmredzami diverģējusies. Septiņi sunim specifiski gēni uzrādīja ekspresijas pieaugumu, kamēr viens, pieminētais NPY, uzrādīja ekspresijas samazināšanos hipotalāmā. Paralēli suņu un vilku salīdzinājumam tika salīdzināta arī koijotu gēnu ekspresija šajās smadzeņu daļās. Tieši koijots uzradīja vislielākās atšķirības pieres daivā. …