E.Virzas darbs "Straumēni"

Kad plū­du ūde­ņi jau bi­ja at­kā­pu­šies un ze­me pa­vi­sam at­ku­su­si, lau­ku dar­bus vēl ne­va­rē­ja uz­sākt, jo ze­me bi­ja pā­rāk mit­ra. Strau­mē­nu vī­riem ne­bi­ja dar­ba un tā­pēc vi­ņi ķē­rās pie mā­ju la­bo­ša­nas, jo plū­di aiz se­vis bi­ja at­stā­ju­ši ma­nā­mas pē­das. Arī zie­ma aiz­gā­ja, at­stā­ju­si par se­vi zi­ņu, bi­ja ra­du­šies da­žā­di cau­ru­mi sie­nās un jum­tos, bi­ja jā­sa­la­bo mā­jas gan cil­vē­kiem, gan lo­piem. Ļau­dis sā­ka ga­ta­vo­ties Liel­die­nām. Bi­ja jā­sa­kār­to un jā­uz­poš mā­ja. Ti­ka vē­di­nā­tas is­ta­bas, maz­gā­ti lo­gi un sie­nas, ber­zta grī­da, pu­ri­nā­ti un dau­zī­ti de­ķi un drē­bes. Vi­si ro­sī­jās un pa­galms iz­ska­tī­jās pēc vie­na lie­la pu­tek­ļu mā­ko­ņa. Pēc lie­lās pa­va­sa­ra tī­rī­ša­nas mā­jas iz­ska­tī­jās kā tik­ko uz­cel­tas un pil­nas svai­gā pa­va­sa­ra gai­sa. …