Etrusku kapenes.
Kapeņu raksturojums. Kapeņu gleznojumi Lauveņu, Briesmoņu, Auguru, Leopardu kapenēs. Gleznojumu raksturojums, sižeti, tehnika.
Kapeņu raksturojums . Etrusku kapenes visvairāk izveidojušās lielo pilsētu (Tarkvīniju, Veju u.c.) apkaimē. Vecākās no tām datē ar 7.gs. p.m.ē., jaunākās – 3.gs.p.m.ē. Iespējams, ka etruski savas kapenes apvienoja nekropolēs, lielākā no tām atradās Ceri pilsētā un aptvēra 270 ha lielu teritoriju. Etruski domāja , ka dzīve viņpasaulē ir patiesa dzīve, bet pašas kapenes - kosmosa modelis, kvadrātveida grīda – zemes simbols, apaļie griesti – debesu simbols, vidū stabs kā pasaules ass, kas satur visumu. Kapenes – sakrālā telpa, mūžīgā dzīvība, kapeņu kurgāns – „pasaules kalna” simbols. Kremēšanas uzdevums bija novērst pilnīgu ķermeņa sadalīšanos, mirušo pīšļus padarīt par kko absolūtu, kas saglabājas gadsimtiem ilgi. Ar kapeņu vai pīšļu urnas (šo trauku – kanopu – augšdaļām raksturīga cilvēkveida forma) palīdzību mirušajiem vajadzēja kļūt par īstenības daļu un tādējādi turpināt savu eksistenci. Kapenēs ievietoja visus dzīvei nepieciešamos priekšmetus (apģērbu, mēbeles, greznumlietas u.c.). Kapenes no iekšpuses apgleznoja, piešķirot gleznojumiem maģisku nozīmi. Kapenēs atradās sarkofāgs ar mirušā skulpturālu atveidojumu. Kapenēs lika spoguļus, kam raksturīgi izkopti zīmējumi uz otrās puses, tie nozīmēja mirušā dvēseles dubultnieku, šādi spoguļi raksturīgi tikai etruskiem antīkajā mākslas pasaulē. Etrusku kapenes pēc uzbūves ir dažādas: kapenes alā, klinšu kapenes. …
