Etnolingvistika

Rietumbalti ir senprūšu ciltis – jātvingi, galindi. Austrumbalti ir latviešu ciltis (latgaļi, zemgaļi, sēļi) un leišu ciltis (augštaiši un zemaiši).
Baltu kultūras augšupejas un uzplaukuma laiki pieder pie aizvēstures. Lielākā daļa baltu cilšu gāja bojā, tās asimilēja kaimiņi.
Tuvākie baltu kaimiņi bija slāvi. Sākot ar mūsu ēras 6.gadsimtu, slāvi iespiedās senās baltu teritorijas dienvidu un austrumu apgabalos.
Latvisko cilšu – latgaļu, zemgaļu un sēļu – valodas ir bijušas visai tuvas. Tas ir veicinājis to saplūšanu cilšu pārvietošanās procesos.
13.gadsimtā cilšu valodu attīstību pārtrauca vācu krustnešu iebrukums. Enerģisku valdnieku vadīta, Lietuva izauga un kļuva par varenu valsti. Bet latviešu cilšu, arī somugrisko lībiešu zemes iekaroja vācu krustneši. Cīņa pret kopīgajiem ienaidniekiem veicināja cilšu apvienošanos latviešu tautībā un kopējas valodas veidošanos. Ap 16. – 17.gadsimtu šī valoda izplatījās visā Latvijā.
Baltu ciltis minētas un raksturotas, kaut arī visai fragmentāri, dažādos vēstures dokumentos. Agrāk par citām ciltīm minēti galindi.
Jātvingi pirmo reizi minēti 983.gadā krievu hronikās, kad viņu zemes iekaroja krievu kņazs Vladimirs. Vēlāk jātvingu zemes tika iekļautas Lietuvas teritorijā.
Prūši ap 1200.gadu dzīvojuši starp Vislu un tagadējo Kaļiņingradu. …