Gluži vienkārši tāda prozaiska iemesla dēļ, ka neizdevās atrast pietiekami daudz materiāla par kādu no mazāk pazīstamiem, bet tāpēc, iespējams, ne jau mazāk devušiem pasaules tautu kultūras izpratnes laukā, etnologiem, nebūšu oriģināls un pievērsīšos Eduarda Teilora dzīvei un darbībai. Jo vairāk tāpēc, ka viņš bija viens no pirmajiem un neapšaubāmi ievērojamākajiem pētniekiem, kurš deviņpadsmitā gadsimta Darvina evolūcijas teorijas progresīvajā gaisotnē cilvēces kultūras vēsturi centās analizēt kā dabas sastāvdaļu.
Eduards Bernets Teilors dzimis 1832. gadā Anglijā, Kembervilā rūpnieka ģimenē. Tēvs, gatavodams dēlu ģimenes rūpalas pārņemšanai, neuzskatīja par vajadzīgu jauno Teiloru sūtīt augstās skolās, tāpēc nākamā etnoloģijas zvaigzne formāli bija spiesta apmierināties ar vidējo izglītību. Taču dzīve ieviesa savas korekcijas un, veselības uzlabošanas nolūkos pāris gadus Amerikā pavadījušais Teilors, kurš šī ceļojuma laikā bija aizrāvies ar arheoloģiju un etnogrāfiju, pēc atgriešanās drēgnajā dzimtenē ar degsmi ķērās pie pašizglītošanās. Tika studēta tajā laikā jau gana plašā etnogrāfiskā literatūra un senās valodas – latīņu, sengrieķu, senebreju, bez kurām vēsturisko avotu izmantošana nebija iespējama. Situētas sievietes ienākšana viņa personīgajā dzīvē, deva unikālu iespēju, neraizējoties par pelēko ikdienu, nodoties mīļotajai nodarbei un pat īstenot dažus ceļojumus, kuru rezultātā 1861. gadā atklātībā parādījās Teilora pirmais darbs par Meksiku un meksikāņiem. Turpmāko divdesmit gadu laikā Teilors publicēja tikai vēl trīs grāmatas no kurām 1871. gadā iznākušais darbs „Pirmatnējā kultūra” padarīja viņu slavenu. Jau šī darba izdošanas gadā, tikai nepilnus desmit gadus pēc sava pirmā un, protams, nenobriedušā darba izdošanas, pateicoties savai kompleksajai pieejai etnoloģisku jautājumu izpētē, kura ietvēra gan folkloristiku, gan arheoloģiju, gan citas ar dažādu tautu kultūru saistītas disciplīnas, ka arī spējai savus apgalvojumus pamatot ar argumentētu faktu materiālu, Teilors tika ievēlēts par Karaliskās biedrības jeb britu zinātņu akadēmijas locekli. Vēlāk, pamatojoties uz viņa devumu zinātnē, viņam tika piešķirts muižnieka tituls. Taču sera Edvarda Teilora autoritāti nekaldināja tikai grāmatas - viņa apbrīnojamā erudīcija, skrupulozā zinātnieka godprātība un rakstnieka talants spilgti izpaudās zinātniskajās publikācijās, kuru skaits sniedzas nepilnos trijos simtos. Īpatnēji, ka savā pirmajā ar zinātnisko darbību saistītajā amatā, kļūdams par paša radītā Oksfordas universitātes Etnogrāfiskā muzeja vadītāju, Teilors stājās tikai 1883. gadā piecdesmit viena gada vecumā.
…
