Latvijas sabiedrība vienmēr ir bijusi daudzetniska. Padomju laikos atsevišķas iedzīvotāju grupas baudīja tiešas vai netiešas privilēģijas. Krievi ir Latvijas lielākā etniskā grupa. Krievi lielāka daudzumā Latvijā ieplūda 17.gadsimta beigās. 1989.gadā krievu skaitu Latvijā palielināja forsētā migrācija. Rusifikācijas process būtiski ietekmēja pamatnācijas dzīves dažādus aspektus, bet vēlāk vairāk skāra etniskās minoritātes. Latvieši saglabāja dzimto valodu, skolas, kultūru, bet citām etniskām grupām tas tika liegts. Padomju laikos latvieši tika uzskatīti par minoritāti pašu zemē. Viens no svarīgākajiem indikatoriem , kas raksturo imigrantu integrēšanos etniskajā vidē un jaunajā kultūrā, ir vietējās valodas apguve. Latviešu valodas apguve tagad ir galvenais faktors, kas veicina nelatviešu integrēšanos un sniedz viņiem iespēju pilnībā piedalīties valsts politiskajā , sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. 1
Sociologi bieži saskata atšķirību starp rasu un etniskajām grupām. Terminu rasu grupa lieto, lai raksturotu grupu, kura atdalīta no citiem acīmredzamu fizisku atšķirību dēļ. Savukārt etniskā grupa ir grupa, kurai ir atšķirīga kultūra. Atšķirība starp rasu un etniskām minoritātēm nav vienmēr tieši noteikta. Dažu rasu minoritāšu pārstāvjiem var būt zīmīgas kultūras atšķirības no citām grupām. Vai arī atsevišķai etniskajai minoritātei var būt acīmredzamas fiziskas atšķirības. Bet neskatoties uz problēmām, kuras rada dalīšana kategorijās, sociologi turpina apgalvot, ka atšķirība starp rasu un etniskām grupām ir sociāli noteiktas. Lielākajā daļā sabiedrības fiziskās atšķirības ir vairāk pamanāmas nekā etniskās atšķirības.…