Lojālais sils.
Šī stila postulāts ir uzticība kolektīvam, iestādei, profesijai, valstij vai kādai citai cilvēku kopībai, kas gala rezultātā determinē arī personas rīcības izvēli vai citu cilvēku darbības vērtējumu. Lojālā stila ietvaros cilvēks identificē sevi ar savu darba vietu (ģimeni, tautu, kolektīvu u.c), kas personai rada īpašus pienākumus un atbildību.
Stils novērš šodien tik izplatīto patērētāja attieksmi pret pasauli, paredz līdzdalības jūtu veidošanos ar kolektīvā notiekošo un šīs līdzdalības realizēšanu. Tas ietver labvēlību pret kolektīvu, izslēdz vienaldzību pret kopdarbību un tās rezultātiem.
Lojalitātes princips paredz līdzdalību notiekošajā un radošu attieksmi,
kura vērsta uz kopējās situācijas uzlabošanu. Šis rīcības stils, it īpaši mācību procesā, neizslēdz arī konstruktīvu kritiku, kura vērsta nevis uz saskarsmes partnera (visbiežāk audzēkņa) noniecināšanu un pazemošanu, bet gan uz situācijas uzlabošanu.
Lojālais ētiskais stils izglītības vidē paredz uzticēšanos citiem cilvēkiem - audzēkņiem, darbabiedriem, administrācijai, jo viņu līdzdalība ir vienlaikus arī garantija kopējā darba produktivitātei un tā jēgai. Šim stilam ir liela audzinoša nozīme, jo tas akcentē personas - kā audzēkņa, tā pedagoga - profesionālos pienākumus un atbildību par notiekošo.
…
