Visas normas, visi imperatīvi, prasības, kas tiek izvirzītas cilvēkam, mērķi kurus viņš nosprauž, utt., ja mēs negribam saskatīt tajos patvaļīgus iedibinājumus, ir jāpamato, uzskata Šēlers, ar patstāvīgas esamības vērtību palīdzību. Kaut arī vērības pamato reālo jābūtību, pašas vērtības vienlaicīgi ir jābūtības nesējas.
Vērtības veido īpašu ideāli objektīvu pasauli, un tāpēc tās principiāli ir jāatšķir no labumiem, kā vērtīgām lietām. Labumu un vērtību identifikācija noved pie tikumisko pamatu relativizācijas šajā pasaulē. Vērtību kārtība nemainās, ja ar to nesēju notikušas kādas izmaiņas.
Šēlers norāda arī uz neiespējamību sajaukt vērtības ar novērtējumiem. Slepkavība ir ļaunums ja arī to neviens nenovērtē. Labais vienmēr ir labais- arī tad ja neviens pēc tā netiecas, jo labais kā tāds atvasinājums no jebkurām reālās esamības formām.
Vērtībām pašām sevī ir uz visiem laikiem dota hierarhija, kas nav atkarīga no klātesamības formām, no vērtību nesējiem. Noteikta vērtību kārtība un hierarhija ir vērtību būtisks raksturojums. Vienas vērtības ir augstākas par citām pateicoties vērtību izziņas veidam, ko dēvē par priekšrokas došanu.
No Šēlera viedokļa vērtības ir izkārtojušās šādi:
Patīkamā un nepatīkamā vērtības, kas atbilst jutekliskās uztveres funkcijām.
Vitālās juteklības vērtības, kas saistītas ar dzīves jūtām.
Garīgās vērtības, kas saistītas ar mīlestību, naidu priekšrokas izrādīšanu.
Svētuma vērtības, kas ir visaugstākās un kā simbols atrodas virs visām citām vērtībām.
Cilvēks spēs šīs vērtības izprast tikai tad, ja izdarīs kādus rīcības aktus to sasniegšanas virzienā.
Autors uzskata, ka ētisko vērtību specifiku var saprast, vispirms noskaidrojot to nesēju savdabību. Cilvēka gadījumā mēs sastopamies ar tādām vērtībām, kas ir neatkarīgas no vitālajām vērtībām.
Cilvēks ir būtne kas savās intencēs, tieksmēs iziet gan ārpus savas, gan dzīves kopumā robežām. Tāpēc būtiska definīcija ir: priekšmets , kas transcendē pats savi un dzīvi, kā arī dzīvi kopumā. Viņa būtības kodols ir kustība, paštranscendentācija, kas virzīta uz dievišķo. Cilvēks būtne, kas meklē Dievu.…
