Ģimenes tikumiskie pamati
Ģimene ir vīrieša un sievietes mīlestībā savstarpējām rūpēm dibināta, bērnu un vecāku savienībā pastāvoša sabiedrības pamatvienība. Ģimene ir durvis, caur kurām pasaulē ienāk viss Svētīgais, Daiļais, Cēlais un Maigais – viss labais, pareizais, derīgais, kā arī tiem pretējais.
- Pēc labākajām iespējām audzināt savus bērnus. Rūpēties par viņu nākotni, izglītību, darba un pienākumu izpildes iespējām. Sargāt viņu tikumību un ierādīt labākās iespējas.
- Savu iespēju robežās atbalstīt katra pienākumu izpildi, viņa izaugsmes un dzīves uzlabojumu centienus.
- Ievērot saudzību rīcībā, brālību un mīlestību attiecībās, nekrāpt un nemelot savam tuvākajam.
- Aizstāvēt savu dzimteni, tās kultūru, reliģisko un tradīciju dzīvi, ģimenes labklājību, vienotību un pastāvēšanu.
- Ģimenes attiecības balstās uz personas neaizskaramību, savstarpēju uzticību, cieņu un rūpēm.
- Līdzās vīrieša rūpēm par Ģimenes materiālo labklājību un drošību, Sieviete rūpējas par Ģimenes Sirds izglītību, dvēseles veselību un labklājību.
- Sievietes un Mātes sūtība ir savai Ģimenei un bērniem iemācīt Mīlestību uz Radītāju, radošu dzīvi un nemitīgu izglītību.
- Vīrieša un Tēva sūtība ir palīdzēt Sievietei, rādīt Goda, Taisnīguma, pašaizliedzības, pateicības un aizstāvības piemērus, mācīt un rādīt Varonību.
7.Sociālā ētika.Tās raksturojums, ētikas saistība ar dažādām dzīves formām.
Sociālā ētika pēta cilvēku kopīgās dzīves tikumiskās normas un principus, atklāj neizmantotas sociālās iespējas personības attīstībā un labvēlīga morālā klimata radīšanā sabiedrībā, analizē sociālās parādības no morāles viedokļa. Sociālā ētika nosaka arī cilvēka kā indivīda pienākumus pret citiem indivīdiem, pret dažādām sociālajām grupām: ģimeni, darba kolektīvu, skolu, valsti, sabiedriskajām organizācijām, sabiedrību kopumā. Sociālā ētika cenšas noskaidrot visu, kas notiek ar morāli un tikumību, kad cilvēki atrodas mijiedarbībā cits ar citu un dažādām sociālajām grupām., kā sociālā vide ietekmē personības un sociālo grupu, sabiedriskās domas attīstību. Tā pēta arī vecumu un dzimumu attiecību, profesiju, tautas morāli.
Dzīvnieku un cilvēku socialitāte. Ne tikai cilvēki ir savstarpējā saskarsmē cits ar citu, bet arī augsti attīstīti dzīvnieki atrodas diezgan sarežģītās atiecībās. Dzīvnieku socialitāte tiek salīdzināta ar cilvēku sabiedrības sākotnējās morāles trim funkcijām: konkurenci, komunikāciju un kooperāciju. Arī dzīvnieki konkurē – tiek ir tieksme ieņemt augstāku stāvokli un rangu grupā. Tiek izmantota agresivitāte, konkurentu iebiedēšana, mērošanās spēkiem. Kooperācija ir kopīga darbošanās un tas jau ir socialitātes mērķis. Kooperācijai var būt visdažādākās formas un uzdevumi. Komunikācija saistīta ar kompleksu darbības koordinācijas sistēmu, ar informācijas apmaiņu, sabiedriskuma nostiprināšanu.
…