Romantisms
19.gs. pirmā puse, mūzikā līdz 20.gs. sākumam, daļēji arī XX gs. pirmā puse). Fr. Šūberts, R. Šūmanis, Fr. Šopēns (polis), F. Lists (ungārs), Dž. Verdi, P. Čaikovskis, E. Grīgs (norvēģis), J. Sibēliuss (soms).
Kultūrā un mākslā parādās nacionālisms – mākslā parādās autoru nacionālās iezīmes.
Interese par senatni (viduslaikiem) un mitoloģiju.
Piemēram, R. Vāgnera operas („Tanheizers”, tetraloģija „Nībelungu gredzens” u.c.)
Arhitektūra 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā – historisms jeb eklektika (neogotika u.c.) – agrāku laiku stilu atdarināšana. Latvijā – Svētās Ģertrūdes baznīca (atdarinot gotiku).
Jūgendstils
20. gs. sākumā – arī jūgendstils (Rīgā – īres nami Alberta ielā).
Modernisms
Modernisms mākslā un estētikā 19. gs. beigas – 20. gs. pirmā puse). Franču impresionisms – 19. gs. otrās puses gleznotāji Klods Monē u.c.
Jaunie virzieni krasi nošķīrās no akadēmiskās mākslas . 20. gs. – kubisms (P. Pikaso), ekspresionisms (Vācija), sirreālisms (S. Dalī). Abstakcionisms jeb bezpriekšmetiskā māksla.
Mūzika
Impresionisms – Klods Debisī, Moriss Ravels (Bolero)
Vēlīnais romantisms un ekspresionisms – Rihards Štrauss.
Neoklasisisms
20. gs. 20. – 30. Gados.
Sergejs Prokofjevs 1917. g. savu „Klasisko simfoniju” komponēja pēc Haidna simfoniju parauga.
Postmodernims
Tendenču kopums Rietumu kultūrā kopš 20. gs. sešdesmitajiem gadiem.
Mākslā – stilu sajaukšana, ironija.
Aktualizējas jautājums „Kas ir māksla?”
Ētikā – uzsvars uz individuālu stilu, interese par citādo un marginālo (lat. margo – mala), normalitātes noliegums.
…
