Filozofijas un estētikas mācībai ir liela loma, attīstoties viduslaiku estētikai. Pēc Antīkās kultūras un antīkajām domām nāca jauna garīga kultūra un jauni pasaules uzskati, ko dēvēja par “baznīcas tēviem”. Šādi pasaules uzskati, kas saistīti ar kristietības reliģijas attīstību, bija pilnīgi pakļauti kristīgo baznīcu interesēm. Bet reizē ar tiem viduslaiku estētikā pārnāca daudz antīkās estētiskās domas bagātības mantojums.[2.: 85.lpp.]
Viens no agro viduslaiku spilgtākajiem tēliem bija Augustīns (354 – 430 gs.) – ietekmīgs sprediķotājs un katoļu baznīcas cītīgs darbinieks. Par saviem dvēseles meklējumiem viņš stāsta darbā “Grēksūdze”, kur viņš uzsver, ka Dievs ir augstākais mākslinieks, kas radījis visa skaistuma pirmtēlus, pabeigtību un likumus.…