Pirmie raksti un pētījumi par tā saucamo demokrātijas deficītu Eiropas Savienībā sāka parādīties akadēmiskajos žurnālos 1980. gadu vidū. Katrs zinātnieks, pētnieks vai politiķis apzīmē ar vārdu savienojumu „demokrātijas deficīts” katrs asvu, taču daudziem ir kas kopīgs. Tās kopīgas iezīmes, ko nosauc vairāki cilvēki, izveidojās par tā saucamo demokrātijas deficīta „standarta versiju”. Šajā versijā tika iekļauti pieci galvenie apgalvojumi:
Pārāka izpildvaras / samazināta nacionālo parlamentu kontrole (Eiropas Savienības iekšienē lēmumi pārsvarā tiek pieņemti izpildvaras institūcijās: Eiropas Savienības Komisijā un Eiropas Savienības Padomēs. Tas nozīmē, ka dalībvalstu parlamentu intereses tiek mazāk ievērotas pieņemot attiecīgos lēmumus Eiropas Savienības līmenī);
Eiropas Savienības Parlamenta vājums ir kļuvis par nopietnu problēmu
Nē „Eiropas” vēlēšanām (pilsoņi nevar balsot par noteiktu Eiropas Savienības politiku, izņemot periodiskus referendumus par dalību Eiropas Savienībā, jeb līgumu reformām. Vēlēšanās sacenšas nevis par Eiropas jautājumiem, bet par vietējām interesēm);
Eiropas Savienība ir pārāk attālināta no cilvēkiem (pilsoņiem ir grūti apjēgt, saprast…