ES struktūra un institūcijas (Padome, Eiropadome, Komisija, Parlaments, ESLK, RK, Kopienu tiesa)

ES struktūra un institūcijas (Padome, Eiropadome, Komisija, Parlaments, ESLK, RK, Kopienu tiesa).

Saskaņā ar Māstrihtas līgumu, ES strukturālo pamatu veido tā sauktie trīs pīlāri. Tie ir Eiropas Kopiena, Kopējā ārējā un drošības politika un Tieslietas un iekšlietas.
ES pārvaldes mehānismu veido Māstrihtas līgumā noteiktās piecas galvenās institūcijas: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Eiropas Kopienu Tiesa un Revīzijas tiesa. Papildus šīm nozīmīgu lomu spēlē vēl divas institūcijas. Tās ir - Ekonomisko un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Tās gan patstāvīgi nepieņem lēmumus, bet izstrādā ieteikumus minētajām piecām institūcijām.
Eiropas Savienībā ir izveidota arī vienota finanšu sistēma. Par tās funkcionēšanu atbild divas institūcijas: Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Investīciju banka (EIB). Bez šeit minētajām pastāv arī virkne tā saukto sekundāro institūciju. Vairums no tām ir aģentūru statusā un tās atbild par konkrētām jomām, piemēram, Eiropas Vides aģentūra, vai Eiropas Aviācijas drošības aģentūra u.c.
ES Padome.
Padome ir Eiropas Savienības galvenā lēmējiestāde. Tāpat kā Eiropas Parlaments, arī Padome ir izveidota ar dibināšanas līgumiem 20. gadsimta 50. gados. Tā pārstāv dalībvalstis, un tās sanāksmēs piedalās viens ministrs no katras ES dalībvalsts valdības. Tas, kurš ministrs piedalīsies konkrētajā sanāksmē, ir atkarīgs no tā, kādi jautājumi ir iekļauti dienas kārtībā.
Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome nodarbojas ar ES attiecībām ar pasauli. Turklāt šim Padomes sastāvam ir arī plašāka atbildība par vispārējiem politiskiem jautājumiem, tāpēc tās sanāksmes apmeklē katras valsts valdības izvēlētais ministrs vai valsts sekretārs.…