ES leģitimitāte, iedzīvotāju iesaistīšanās

Leģitimitāte ir politiskās varas taisnīguma un līdz ar to arī likumīguma atzīšana kādu iedzīvotāju grupu vai atsevišķu cilvēku apziņā. Diemžēl ES saskaras ar arvien lielākām leģitimitātes problēmām, par ko liecina demokrātijas deficitīta pastāvēšana. Ja ES spētu apmierināt tās iedzīvotāju vēlmes, tam sekotu pilsoņu identifikācija ar ES un līdz ar to arī leģitimizācija, tomēr pastāvošā prakse liecina par ko citu.
Demokrātijas deficīts ir attālums starp ES institūciju realizēto varu un ES iedzīvotāju spēju ietekmēt to darbu un pieņemtos lēmumus. Jau kopš 1984. gada par ES integrācijas mērķi ir izvirzīta „’an ever closer union among the peoples of Europe” izveidošana, kura sasniegšanai nepieciešama ES likumdošanas vienkāršošana, lai padarītu ES darbību caurspīdīgāku un saprotamāku tās pilsoņiem. Tomēr reāli šis mērķis joprojām nav sasniegts.
Demokrātijas deficīta esamība skaidrojama ar to, ka ES politiskie lēmumi tiek pieņemti nevis valstu parlamentos vai dalībvalstu elektorātos, bet gan ES institūcijās, kurās pašiem pilsoņiem ir maza ietekme. Vēlētāju intereses ES atspoguļo Eiropas Parlaments, kas ir vājākā ES institūcija, turklāt ievēlētie deputāti par saviem pieņemtajiem lēmumiem lielākoties elektorātam nemaz neatskaitās. …