Ernests Johans Bīrons dzimis 1690. gadā sava tēva Kalnciema lēņu muižiņā. Viņš apmeklēja Karaļauču universitāti, kur studēja tieslietas, bet kādas divkaujas dēļ bija spiests studijas pārtraukt. Atbraucis mājās, Ernests Johans ļoti agri pieķērās krieviem un 1710. gadā iestājās jaunā hercoga Frīdriha Vilhelma, pēc tā nāves hercogienes- atraitnes Annas dienestā. Bīrons prata visur un vienmēr aizstāvēt hercogienes intereses un tādā veidā kļuva viņas uzticības vīrs visplašākā šī vārda nozīmē. Jau 1722. gadā viņš apprecēja hercogienes galma dāmu Benignu Gotlību, no kuras viņam piedzima 2 dēli un 1 meita. Kad 1730. gadā atbrīvojās Krievijas tronis, Bīrons panāca hercogienes Anna kronēšanu par Krievijas carienes. Par to Bīrons saņēma Svētās Romas (jeb Vācijas) impērijas grāfa titulu, un arī Kurzemes muižniekos radās labvēlīga noskaņa pret viņu. Savā politikā Bīrons bija liels germanofils un Krievijā krievus bīdīja pie malas. Viņš sev nopirka 8 kvadrātjūdzes lielo Silēzijas pavalsti Vartenbergu un īsā laikā sasniedza to, ka viņa balss tika uzklausīta ne tikai Krievijā, bet arī ārzemēs. Drīz viņš skaitījās par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā. Šādu stāvokli viņš tomēr sasniedza bez krāpšanām vai izspiešanām (vismaz no 18. gs viedokļa). Nauda viņam deva draugus un piekritējus, un pēc hercoga Ferdinanda nāves simtiem krievu armijā dienējušo kurzemnieku mudināja Kurzemes muižniecību ievēlēt Bīronu par hercogu. Kā Polija, tā arī Krievija necēla iebildumus, un 1737. gadā Ernestu Johannu ievēlēja par Kurzemes hercogu. Šinī faktā var saskatīt zīmīgu parādību: Kurzemes muižniecība, kas 1617. gadā un 1717. gadā savā cīņā ar Ketleriem pierādīja savu drosmi, nevietā pēkšņi bija palikusi bez jebkādas pašcieņas – viņa visumā bija izvirtusi un gatava pārdoties par sudraba rubļiem. No Ketleriem muižnieki negribēja saņemt lēņus, nokrītot ceļos, bet par krievu naudu viņi labprāt tīrīja zābakus un drēbes svešas varas ienesējiem! Bīrona vectēvu un tēvu par viņu uzticību Katleru hercogiem neuzņēma muižniecības organizācijā, Ernestam Johanam par viņa naudu piedāvāja hercoga troni. Jaunais hercogs palika Pēterburgā, tomēr atteicās no visiem krievu amatiem. Cariene pret viņu tagad oficiāli izturējās kā pret ārzemju suverēnu valdnieku, dāvāja viņam tai personīgi piederošas muižas Kurzemē un iecēla Bīrona brāļus un viņa sievas māsas vīru Bismarku krievu ģenerāļu amatos. Kurzemi un Vartenbergu hercogs pārvaldīja caur pilnvarotiem, saveda domēnus kārtībā, iecēla par domēņu iecirkņu pārziņiem tikai tādus cilvēkus, kas dienēja krievu armijā, atpirka un atbrīvoja visas ieķīlātas domēņu muižas un zemes no parādiem.
…
