Ernests Brastiņš ir mūsu senču senās reliģijas atjaunotājs un dievturības nodibinātājs. Būdams rakstnieks, senatnes pētnieks un mākslinieks, daudz devis savas īsās dzīves laikā mūsu dzīvei un latviešu kultūrai.
Dzimis Straupē 1892. gada 19. martā. Beidzis Stiglica mākslas augstskolu Pēterpilī. Beidzis arī Imperatora karaskolu un kā virsnieks piedalījies Pirmajā pasaules karā un arī Latvijas brīvības cīņās. Pēc Latvijas neatkarības nodibināšanas, strādā par Kara muzeja vadītāju Rīgā.
Ernesta Brastiņa mūžs bija veltīts latviešu nacionālās pašapziņas celšanai, latviešu garīgo vērtību uzturēšanai, latviešu senās dievestības atjaunošanai, latviskas kultūras veicināšanai un latviskas Latvijas nākotnes nodrošināšanai.
Viņš ienāca šai saulē priekšlaicīgi, strauja likteņa pasviediena steidzināts. Ļauna vara viņu izrāva no tautas vidus un izdzesa viņa dzīvību ar lodes nežēlību. Tagad nākusi gaismā viņa noslepkavošanas diena, bet viņa kapa vieta ir nezināma. Viņa dvēsele atgriezusies Dieva pagalmos jau sen, bet viņš pats ar savu paveikto darbu ir dzīvs un paliks nemirstīgs latviešu tautas apziņā.
Ziņas par Ernesta Brastiņa bērnības un zēna gadiem ir skopos vārdos izteiktas brāļa Arvīda atmiņās Ernests nācis pasaulē tik tikko dzīvs, priekšlaikus dzemdībās, kad pajūgs ar māti sliktā ceļā apgāzies. …
