Bīstamas vēlīnās formas
Tās var parādīties vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc ērces piesūkšanās, ja aimborelioze netiek laikus atklāta vai nav pareizi ārstēta. Iespējams, baktērijas atkal savairojas, pārvar limfātisko barjeru, nokļūst asins straumē un ar tām tiek aiznestas uz kādiem citiem mērķorgāniem. Ja borēlijas nonāk locītavu somiņā, veidojas artrīts. Cilvēks vēršas pie reimatologa vai pie traumatologa ar locītavu problēmām, un, ja šie ārsti nesaskata, ka problēma būtu viņu specialitātes ietvaros, tad viņi pacientu nosūta pie infektologa. Ja borēlijas nokļūst sirds muskulī, cilvēkam, kuram nekad nav bijušas nekādas sirds veselības problēmas, pēkšņi sākas pārsitieni vai parādās sāpes sirdī, elpas trūkums, un viņš dodas pie kardiologa. Speciālists izmeklē sirdi un var aizdomāties par laimboreliozi... Tāpat borēliju ietekmē mēdz attīstīties perikardīts (sirds somiņas iekaisums), miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums), hroniska dilatācijas kardiomiopātija, kad sirds muskulis, īpaši kreisais kambaris, paplašinās, orgāna spēja sūknēt asinis samazinās, un attīstās sirds mazspēja. Protams, ne vienmēr pie vainas būs ērce – ir arī citi iemesli, kuri var radīt šādas izpausmes, tāpēc diferenciālā diagnostika nav viegla.
Grūti diagnosticēt
Latvijā apmēram diviem procentiem laimboreliozes pacientu tiek apstiprinātas infekcijas vēlīnās locītavu un sirds izpausmēs. Tās ir diezgan grūti diagnosticēt, jo cilvēkiem ir dažādi multipli traucējumi, kas raksturīgi pie daudzām kaitēm, – viņi sūdzas par galvassāpēm, par uzmanības noturēšanas problēmām, par koncentrēšanās un miega traucējumiem, kādreiz kādam ir tirpšana rokās, vienā pusē vai abās, vai arī tirpst abas kājas. Turklāt simptomi var būt dažādās kombinācijās, tādēļ diagnozi bieži vien nosaka ar izslēgšanas metodi. …
