Epitēlijaudi

Jēdziens epithelium attiecas uz šūnu slāņiem, kas pārklāj ķermeņa un izklāj dobumus. Tas ir vēsturisks nosaukums, kas sākotnēji raksturoja tikai šūnu slāņus virs krūšu galiem (gr. Thēlē). Šo nosaukumu 1700.gadā piedāvāja holandiešu anatoms F.Ruišs (1638-1731). Speciāls nosaukums ir dots epitēlijam, kas izklāj asinsvadus un limfvadus,-endotēlijs. Endotēliju 1865. gadā tā nosauca izcilais vācu anatoms un embriologs V. Hiss(1831-1904)
Pirmie daudzšūnu organismu evolūcijas gaitā un robežas ar ārvidi vejdojas epitēlijaudi jeb epitēlijs –textus epithelialis; epithelium Tie nodrošina vielmaiņu ar ārvidi. Robežnovietojuma dēļ epitēļaudus sauc arī par segaudiem jeb klājaudiem. No epitēlijaudiem veidojas dziedzeri. Tādēļ epitēlijaudus iedala segepitēlijā jeb virsepitēlijā(epithelium superficiale) un dzirdzerepitēlijā(epithelium glandulare)
Epitēlijaudi attīstās no visām trim dīgļlapām. Tādēļ izšķir ektodermālo, entodermālo un mezodermālo epitēliju.
Epitēlijaudiem vienmēr ir nepārtrauktu kātru jeb slāņu uzbūve. Šūnas atrodas cita pie citas , un šajos audos gandrīz nemaz nav starpšūnu vielas. Tāda uzbūve ir saistīta ar epitēlijaudu funkcijām.(aizsargfunkcīja; uzsūkšanas funkcija; izdalīšanas jeb sekretora funkcija)…