Cilvēka auguma garums iedzimst līdzīgi kā ādas krāsa, to nosaka vairāki gēni. Jo vairāk ir dominanto gēnu, jo garāks ir cilvēks, un otrādi.
Biežāk gēni iedzimst tādā kombinācijā, kas nosaka vidēju cilvēka augumu, retāk – ekstrēmi garu vai īsu augumu.
Cilvēka augums ir viena no tām pazīmēm, kas ir atkarīga arī no apkārtējās vides iedarbības, piemēram, ja, cilvēkam piedzimstot, ir īsu augumu nosakošie gēni, bet dzīves laikā tas uzņem ļoti daudz enerģijas (daudz ēd), tad viņš var izaugt garāks par to cilvēku, kura gēnu komplekts nosaka garu augumu, bet dzīves laikā enerģijas uzņemšana tikusi ierobežota (spiests badoties).
Otrs polimērijas veids ir neaditīvā polimērija, kad polimērisko gēnu dominanto alēļu daudzums neietekmē pazīmes izpausmes stiprumu. Piemērs: ziedu izvietojuma iedzimšana zirņiem. Sējas zirņiem ziedi normāli atrodas lapu žāklēs visa stublāja garumā, taču dažām šķirnēm tie aug tikai stublāja galā, neīstā čemurā. Krustojot šādus augus ar normāliem, F1 augi ir izvietojumu un 1/16- ar galotnē sakopotiem ziediem. Šī attiecība izskaidrojama ar to, ka zirņiem ir 2 gēni, Fa- fa un Fas- fas (latīņu fascia- saišķis), kuri nosaka ziedu izvietojumu. Pietiek ar vienu dominanto alēli jebkurā no šiem gēniem, lai attīstītos augs ar normālu ziedu izvietojumu. Tikai divkāršām recesīvām homozigotām fafafasfas, kuras F2 paaudzē parādās ar varbūtību 1/16, ziedi aug stublāja galā, turpretim 15/16 indivīdu ar genotipiem Fa- Fas-, fafa Fas- un Fa- fasfas ziedi sakārtoti visgarām stublājam.
…