Latvijā ēnu ekonomika visdažādākajos tās izpausmes veidos ir aptvērusi visas dzīves jomas, tā sākusi saaugt ar finansu un valsts aparātu, ar politiskajām partijām, kļūstot par nopietnu draudu valsts demokrātisko pamatu iedragāšanai. Valsts ēnu ekonomikas dēļ cieš lielus zaudējumus. Tā negatīva ietekmē valsts finanses. Valsts budžetā ieņēmumi nepieaug, tādējādi rodas problēma ar valsts ienākumu pārdali, jo vienkārši ir maz ko dalīt. Visi no valsts budžeta finansētie sabiedrības slāņi tāpēc nevar cerēt uz pietiekamu darba samaksas, pabalstu un pensijas pieaugumu.
Ar jēdzienu ēnu ekonomiku parasti saprot kā ar likumu atļautās ekonomiskās darbības, kas tiek veiktas ar pārkāpumiem (izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, dubulto grāmatvedību un līdzīgiem), tā arī ar likumu aizliegtās uzņēmējdarbības formas un kriminālnodarījumi, kas valstij nesuši materiālos zaudējumus.
Ēnu ekonomika ir makroekonomikas daļa, kur uzņēmumu ekonomiskajā darbībā gūtie naudas līdzekļi apgrozās ārpus grāmatvedības, nemaksājot nekādus nodokļus, tādējādi tie netiek pieskaitīti valsts iekšējam kopproduktam, tie ir uzņēmumi- kuros personāls strādā par minimālo darba algu, pārējo saņemot aploksnēs, par kurām nodokļi maksāti netiek;- tie ir uzņēmumi, kas lielos daudzumos realizē preces bez jebkādiem dokumentiem, vai arī ar viltotiem dokumentiem, realizē visas preces, vai daļu preču, imitējot savu it kā legālo darbību; - tie ir uzņēmumi, kas caur bankām, turklāt starptautiskā līmenī atmazgā netīro naudu.
Visu ekonomiku var sadalīt 4 lielās grupās, par pamatu ņemot uzņēmumu attieksmi pret nodokļu maksāšanu un likumīgo kārtību sabiedrībā:…
