Secinājumi
1. Ēnu ekonomika ir makroekonomikas daļa, kur netiek maksāti nodokļi, notiek kukuļdošana, izspiešana, un fiktīvā saimniecība.
2. Latvijā pašreizējā situācija ir tāda, ka ēnu ekonomika daudzējādi ir aptvērusi visas dzīves jomas, jo ēnu ekonomikā strādājošie ir konkurētspējīgāki par nodokļus maksājošajiem cilvēkiem.
3. Vienlaikus ar ēnu ekonomikas attīstību valsts nesaņem ienākumus valsts budžetā un tai ir grūtāk pildīt savas funkcijas, tāpēc valsts mēģina visiem līdzekļiem ierobežot ēnu ekonomiku
4. Ikdienā gandrīz ikviens no mums ir saskāries ar ēnu ekonomiku, jo pirkums, par kuru jums neizsniedz čeku, algas piemaksa aploksnē, vienošanās ar kaimiņu par zemes apstrādi arī ir ēnu ekonomika.
5. Ēnu ekonomikas ierobežošanu veicināt nodokļu samazināšana, kā arī minimālās algas palielināšana, darbinieku kļūšanu par pašnodarbinātajām personām, vai individuālajiem komersantiem.
6. Uz 2007. gada decembri ēnu ekonomikas īpatsvars pēc finanšu ministra teiktā bija 15 līdz 17 % apmērā un šim skaitlim vēl joprojām esot tendence samazināties.
7. Pasaules valstīs ekonomisti izmanto dažādas metodes ēnu ekonomikas aprēķināšanai, taču tās apjomu nevar aprēķināt precīzi.
8. Visās pasaules valstīs ir ēnu ekonomika, tomēr atšķirīgs ir tās īpatsvars IKP vai NKP.
9. Īstā ēnu ekonomika valstī ir aptuveni uz pusi lielāka nekā to aprēķina, jo tiek aprēķināta vienīgi tā ēnu ekonomikas daļa, kas saistīta ar likumīgām, atļautām, bet nedeklarētām darbībām.
10. Darbā izvirzītā hipotēze „Dažos sektoros Latvijā joprojām pastāv ēnu ekonomika” apstiprinājās daļēji, jo ēnu ekonomika aptver daudz saimniecības sektoru, kā arī gandrīz ikviens no mums ir saskāries ar to, taču tai ir tendence samazināties.
…