Ietaupījums – Darbojoties ārpus oficiālās ekonomikas, var ietaupīt uz nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu rēķina. Tāpat var izvairīties no nodokļu un nodarbinātības normatīvo aktu prasību ievērošanas (uzskaites, deklarēšanas, darba laika, drošības, sanitārās u.c. prasības). Visbiežāk praksē tas izpaužas kā strādāšana pāri noteiktajiem darba stundas limitiem neatpūšoties pietiekami daudz (smago automašīnu tālbraucēji), Strādāšana bez sanitārās grāmatiņas (pavāra palīgs), darba veikšana bez vajadzīgā aizsarg ekipējumā (celtnieks) u.c.
Viegla iespēja iesaistīties – Viens no svarīgākajiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot.
Zems atklāšanas risks – Nelielas iespējas tikt pieķertam kamēr darbība ir salīdzinoši neliela un mazi sodi veicina iesaistīšanos ēnu ekonomikā.
4. Paaugstinot nodokļus ēnu ekonomika aug, tāpēc samazinot nodokļus, piemērojot subsīdijas, piemērojot atvieglojumus jaunajiem uzņēmumiem, atvieglojot jauna uzņēmuma atvēršanu ar īpašām nodokļu likmēm kamēr uzņēmums atrodas tikai attīstības stadijā, notiktu tieši pretēja reakcija un ēnu ekonomika samazinātos. Jaunajiem uzņēmumiem rastos uzticība un motivācija savu uzņēmumu vērt vaļā tieši Latvijā, pie pieņemamām nodokļu likmēm tie tiktu arī maksāti nevis apieti. Taču tā vien šķiet ka valsts vēlās tikai aizkavēt jauno uzņēmumu attīstību, lai tikai iegūtu papildus ienākumus valsts budžetā. Par piemēru ņemot izmaiņas MUN (Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), kad MUN īpašniekiem tika būtiski samazināts pieļaujamā apgrozījuma slieksnis- no 100 000 līdz 40 000 EUR, kas ēnu ekonomiku tikai paaugstinās, jauni uzņēmumi netiks atvērti, jo tas nebūs izdevīgi, kā rezultātā valsts riskē ar vēl lielākiem zaudējumiem valsts budžetā.
…