Entonijs Gidenss

Šādi pētījumi ir skaidrojoši, jo tie palīdz izskaidrot mīklas , kuras parādās, kad indivīdi no vienas kultūras vides nonāk saskarsmē ar indivīdiem no citas vides, kas dažos aspektos ir pavisam citāda. Tomēr daudziem sociālajiem pētījumiem- gan to rezultātā iegūtā empīriskā materiāla, gan ar tiem saistīto teorētisko interpretāciju ziņā- ir kritisks skatījums uz indivīdu uzskatiem.
Sociālo zinātņu tāpat kā dabaszinātņu kritiskie centieni ir saistīti ar tajās veikto pētījumu un izstrādāto teoriju loģisko un empīrisko atbilstību. Nešaubīgi var apgalvot , ka visi cilvēki, kas darbojas sabiedrībā, ir arī sabiedrības teorētiķi, kas maina savas teorijas pašu pieredzes rezultātā un kas spēj uztvert jauno informāciju, ko viņi var iegūt, to darot. Sociālā teorija nekādā gadījumā nav tik īpaša un izolēta akadēmisko dimātāju sfērā.
Neapšaubāmi ir skaidrs, ka dabaszinātņu „atklājumu modelis ‘’nevar tikt tieši pārnests uz sociālajām zinātnēm. Veselā saprāta uzskatus par dabas pasauli var labot dabaszinātņu atklājuma rezultātā. Objektīvisms ir mēģinājums sociālajās zinātnēs brīvi izmantot atklājumu modeli. Viņi uzskata, ka veselā saprāta uzskati, kas iesaistīti sabiedrības dzīvē, var tikt bez jebkādām problēmām laboti to atklājumu rezultātā, kurus var sniegt sociālās zinātnes. Šī nodalīšana lielā mērā ir analītiska; tas nozīmē, ka veselais saprāts ir kopējās zināšanas, kas tiek uzskatītas nevis par zināšanām, bet gan par uzskatiem, kuri, iespējams, ir kļūdaini.…