Ar pētīšanu parasti jau saprot informācijas meklēšanu, kas pierāda kādas lietas patiesumu vai tieši otrādi – noraida to. Bieži vien cilvēki veic pētījumu, paši to neapzinoties, jo no šī neapzinātā pētījuma ir atkarīga cilvēku izvēle tālākajā vai pašreizējā rīcībā. Zinātniskos pētījumus vairāk raksturo tādi raksturlielumi kā sistemātiskums, objektivitāte, koncentrēšanās uz precizitāti un patiesumu, kas arī ir tas atšķirīgais salīdzinot ar ikdienas pētījumiem. Ikdienas pētījumi bieži vien ir pavirši un selektīvi, jo cilvēki izvēlas pētīt tieši to, kas viņus visvairāk dotajā brīdī interesē – personīgās intereses . Pētījumu priekšnoteikums ir centrālā pētījumu pasaules pazīme. Formālo priekšnoteikumu uzrādīšana un apstiprināšana ir vajadzīga pirms pētījumu daļas sākšanas. Pētījumi nav ierobežoti lēmumu pieņemšanas situācijām. Tos bieži vien lielā mērā izmanto teorētiskajos laukos, lai varētu aprakstīt mēdijus, analizētu mēdiju ietekmi uz patērētāju sabiedrību, izprastu auditorijas uzvedību u.c.
Masu mēdiju pētījuma attīstības procesu var iedalīt 4 etapos :
Mēdiji paši, to interese (kas tas ir, kā tas darbojas, kādas tehnoloģijas ietver, cik daudz tas maksā).
…