Kopsavilkums.
Cilvēka dzīve nav iedomājama bez emocijām un jūtām. Mēs nevaram iztikt bez priekiem, ciešanām, dusmām, bez mīlestības un naida. Ir noskaidrots, ka cilvēkam ir pastāvīga vajadzība pēc pārdzīvojumiem un emocionālas piesātinātības. Svarīgs ir arī nosacījums: lai būtu emocionāla piesātinātība, nepieciešami ne tikai pozitīvie pārdzīvojumi, bet arī negatīvie – ciešanas, neapmierinātība. Cilvēkā nepārtraukti mijās pozitīvās emocijas ar negatīvajām. Tās negatīvās palīdz mums izcelt un novērtēt labās emocijas, jo kā gan citādāk mēs spētu novērtēt pozitīvo, ja nebūtu negatīvā?!
Emocionālā inteliģence – tā ir spēja aptvert, pārvaldīt un izpaust savas, kā arī izprast citu jūtas. Nav pārsteidzoši, ka emocionālā kompetence ir cieši saistīta ar labāku veselību un apmierinošākām savstarpējām attiecībam. Tas ir lieliski attiecībā uz emocionāli augsti attīstītām personībām, bet kā ar mums – pārējiem? Vai mums visiem piemīt spēja attīstīt savas emocionālās prasmes, arī jau esot pieaugušiem?
Cilvēki ar izkoptu EI vieglāk tiek pāri neveiksmēm. Viņi spēj meklēt iespējas un risinājumus. Ir svarīgi, lai mūsu emocionālais un racionālais prāts būtu mijiedarbībā. Ir situācijas, kad mūsu racionālos lēmumus nosaka emocijas, un situācijas, kad prāts kontrolē emocijas, jo neviens nespēj paredzēt jebkuru situāciju, lai jau laicīgi izstrādātu rīcības plānu. …