Sociālajiem faktiem ir liela loma Dirkheima darbos. Lai analizētu šo fenomenu lomu sabiedrības dzīvē, Dirkheims centās tos iedalīt sociālās īstenības līmeņos:
1. materiāli sociālie fakti:
a) sabiedrība;
b) sabiedrības strukturālie komponenti (piemēram, valsts un baznīca);
c) sabiedrības morfoloģiskie komponenti (piemēram, populācijas izplatība,
komunikāciju kanāli, dzīves apstākļu veidošana) (Endrjū, 1993.);
2. nemateriālie sociālie fakti:
a) ētika;
b) kolektīvā sirdsapziņa;
c) kolektīvā pārstāvība;
d) sociālās strāvas.
Darba dalīšana sabiedrībā.
Dirkheims savu analīzi darbā “Darba dalīšana sabiedrībā” balstīja uz diviem ideālas sabiedrības tipiem:
1.primitīvākajam tipam ir raksturīga mehāniskā solidaritāte, kas ir relatīvi nediferencēta sociālā struktūra, ar nelielu darba dalīšanas līmeni vai arī bez tā;
2.modernākajam tipam ir raksturīga organiskā solidaritāte, kas ir saistīta ar daudz lielāku un pilnveidotāku darba dalīšanu.
Pēc Dirkheima uzskata, darba dalīšana sabiedrībā ir materiāls sociālais fakts,
kas iekļauj dažādas pakāpes uzdevumus vai atbildību. Cilvēki primitīvās sabiedrībās rūpējas par ikdienišķām problēmām. Pārmaiņām darba dalīšanā ir milzīga nozīme sabiedrības struktūras veidošanā.
Sabiedrība, kurai ir raksturīga mehāniskā solidaritāte, ir vienveidīga, jo visi cilvēki ir vienādi. Cilvēkiem ir vienādas saistības rīcībā un vienāda atbildība. …
