1. Sejas attīstības etapi.
Augot priekšējām smadzenēm un attīstoties pirmajam žaunu lokam un sirds valnītim, veidojas ektodermālais mutes padziļinājums – primārais mutes dobums. 4. embrionālajā nedēļā to aptver 5 krokas – pieres un deguna kroka, 2 augšžokļa krokas, 2 apakšžokļa krokas. Gar primārās mutes dobuma atveri novietojas odontogēnais epitēlijs, kas dos zobu plātnītes un zobus. Augšžokļa un apakšžokļa krokas ir 1.ž.l. derivāti. Līdz 24.embr.dienai primāro mutes dobumu no priekšējās zarnas nodala mutes dobuma un rīkles membrāna (membrana buccopharyngea). Šis agrīnā embrija augšanas process saistīts ar mezektodermas šūnu proliferāciju. Augšžoklis satur nervu kores šūnas no priekšējām un vidussmadzenēm, bet apakšžoklis – no vidussmadzenēm un muguras smadzenēm.
Galvenie attīstības induktori ir A vitamīna priekštecis, FGF un Shh, kas stimulē nervu kores šūnu migrāciju pieres un deguna krokā. Ja šūnas neiemigrē, tad veidojas ļoti smagas sejas vidusdaļas anomālijas.
Starp 4. un embr. nedēļu saplūst nazomediālais izaugums ar augšžokļa izaugumu, formējot augšžokli un zobus. Pēc tam saplūst abi nazomediālie izaugumi - dod starpžokļu segmentu, kas dod augšlūpas filtru, premaxillu un primārās aukslējas. Pieres – deguna kroku vairākos izaugumos sadala no ārpuses uz iekšpusi augošās ožas plakodes.
Starp nazolaterāliem aizmetņiem un augšžokli ir nazolakrimālā rieva, ko piepilda epitēlijs, kas dod ductus nasolacrimalis ar saccus lacrimalis. Drīz pēc šo struktūru attīstības nazolaterālais process saplūst ar augšžokļa procesu (izaugumu). Migrējošās šūnas no I un II žaunu loka veido sejas muskuļus.
Augšžokļa un apakšžokļa krokas savienojas ar epitēlija plātnīti, kas stiepjas no auss aizmetņa līdz mutes kaktiņam. Apakšžokļa krokas saplūst 4-7. nedēļā. Ja nesaplūst, veidojas apakšžokļa šķeltne (ļoti reta).
2. Mutes dobuma attīstība. Aukslēju un mēles attīstība.
Izveidojoties aukslējām, primārais mutes dobums sadalās 2 stāvos:
1) apakšā – veidosies definitīvais mutes dobums;
2) augšā – īstais deguna dobums.
Aukslējas veidojas starp 6. un 10. embr. nedēļu no 3 aizmetņiem – primārās aukslējas attīstās no premaxillas un pāra laterālajiem aizmetņiem laterāli no mēles. Aukslēju formēšanos iedala 4 stadijās:
1) aukslēju laterālo izaugumu augšana lejup
2) aukslēju izaugumu pacelšanās un pagriešanās par 90o
3) aukslēju saplūšana
4) epitēlija šuves izzušana
Attīstība sākas ap 6. nedēļu MSX un BMP ietekmē. Ap 7. nedēļu lejup augošie laterālie aizmetņi, starp kuriem atrodas augšupaugoša liela mēle, pagriežas par 90o uz mugurpusi (perpendikulāri) un sākas aukslēju saplūšana, kas iet zig-zag veidā. Saplūšana ilgst līdz 12. nedēļai. Vietā, kur saplūst visi aizmetņi, veidojas foramen incisivum. Aukslēju saplūšanu veicina lejupejošā deguna starpsiena, bet lielā mēle modelē aukslēju velvi.
Sākotnēji aukslējas saplūst ar epitēliju, bet tad tas pazūd un aukslējas saplūst ar saistaudiem. Epiteliocītu migrācijas dēļ un TGFβ3 ietekmē, apoptozes dēļ notiek epiteliocītu pārveidošanās mezenhīmas šūnās. Cilmes šūnu rezerve aukslējās ir to sānu malās.
…
