-
Embolija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Embolijas definīcija | 3 | |
2. | Embolijas klasifikācija | 3 |
2.1. | Endogēnā embolija | 3 |
2.1.1. | Trombembolija | 3 |
2.1.2. | Šūnu un audu gabaliņu embolija | 3 |
2.1.3. | Tauku embolija | 4 |
2.1.4. | Amnija šķīduma (augļa ūdeņu) embolija | 4 |
2.2. | Eksogēnā embolija | 4 |
2.2.1. | Gaisa un gāzu embolija | 4 |
2.2.2. | Mikroorganismu embolija | 5 |
2.2.3. | Svešķermeņu embolija un jatrogēnā embolija | 5 |
2.3. | Embolija mazajā asinsrites lokā | 5 |
2.4. | Embolija lielā asinsrites lokā | 6 |
2.5. | Embolija vārtu vēnas sistēmā | 6 |
2.6. | Paradoksālā embolija | 6 |
3. | Slimības etioloģija | 7 |
4. | Slimības epidemioloģija | 7 |
5. | Patoģenēze | 7 |
6. | Makroskopiskais apraksts | 10 |
7. | Mikroskopiskais apraksts | 13 |
8. | Morfoloģiskie iznākumi | 17 |
9. | Komlikācijas | 17 |
10. | Laboratoriskā diagnostika | 17 |
11. | Simptomu skaidrojums | 18 |
12. | Terapijas pamatprincipi | 18 |
Izmantotās literatūras saraksts | 19 |
8. Morfoloģiskie iznākumi
Embolizācijas sekas ir atkarīgas no pakļauto audu jūtības pret išēmiju, asinsvada kalibru, kolaterālo asinsvadu pieejamību, visbiežāk arteriālie emboli izraisa infraktu, jo traucē normālu asinsapgādi.
Dziļo vēnu trombozes gadījumā dažāda lieluma tromba fragments var atdalīties no tromba un nonākt sirds labajā pusē, pēc tam nonākot plaušu arteriālā baseinā. Tas var izraisīt pulmonālo tomboembolismu un, atkarībā no tromba lieluma, var tikt okludēta galvenā pulmonālā artērija, pulmonālās artērijas bifurkācijas vieta, vai mazākas artērijas. Kardiovaskulārais kolapss, cor pulmonale, pēkšņa nāve draud pacientiem, kuriem ir okludēti 60% pulmonālās cirkulācijas. Sakarā ar embolisko obstrukciju plaušās un tai sekojošu asinsvada plīsumu, var būt plaušu hemorāģijas, edēmas, jo var tikt traucēta venozā attece, var veidoties fokāla atelektāze un plaušu emfizēma [12].
Embolijas izraisīts infarkts ir biežākais insulta iemesls. Embols nereti netiek tālāk par mazāka izmēra artēriju bifurkācijas vietām, kā rezultātā tiek bloķēti tālākie mazāka kalibra asinsvadi un veidojas išēmisks infarkts. Lieli embola recekļi var bloķēt lielus asinsvadus vai sīki fragmenti var sasniegt ainsvadus, kuri diamterā ir 0.2 mm, un neizraisīt nekādas sekas. Embolijas materiāls var palikt artēriju bifurkācijas vietā un turpināt traucēt vai pilnībā bloķēt tālāko asins plūsmu, bet biežāk tas sadalās fragmentos, kuri izplatās mazākos asinsvados, līdz ar to apgrūtinot patoloģisko izmeklēšanu un to beigu atrašanās vietas noteikšanu [1].
Embolija smadzenēs var izraisīt letarģiju, kas vēlāk var pāriet apjukumā un komā [8]. Koma, ja tiek okludēta augšēja bazilārā bifurkācija [1]. Ja trombs okludēs retinālos asinsvadus, notiks redzes zudums acī. Gangrēna ekstremitātēs [13]. Embols zarnās izraisa zarnu infarktu, tas manifestējas ka akūts vēders, embols nierēs izraisa nieres infarktu vai mazus perifēros infarktus [13]. Un tā – jebkurš asinsvads, kurš tiks nosprostots embola esamības dēļ, izraisīs orgāna apasiņošanas traucējumus un, secīgi, tā darbības traucējumus.
Pulmonālais embolisms – šoku, zemu sirds izsviedes funkciju, augstu centrālo vēnu spiedienu, augstu pulmonāro artēriju spiedienu un paaugstinātu sistēmisko vaskulāro rezistenci, jo pulmonālais embolisms izraisīs sirds mazspēju [5].
9. Komplikācijas…
- Embolija
- Pediatrija
- Terapija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Terapija
Konspekts augstskolai83
-
Pediatrija
Konspekts augstskolai47
-
Ķirurģija
Konspekts augstskolai80
-
Ginekoloģija
Konspekts augstskolai22
-
Dzemdniecība
Konspekts augstskolai18