Ieelpas laikā krūšu kurvis izplēšas, spiediens pleiras dobumā kļūst viegli negatīvs, plaušas izplēšas. Izplēstas plaušas novirza diafragmu uz leju, kā rezultātā piaug spiediens vēdera dobumā, tiek saspiestas vēnas, kas tur atrodas, ieskaitot lielo dobo vēnu un tādejādi tiek veicināta venozo asiņu plūsma sirds virzienā.
Plaušu izplēšanas un diafragmas nolaišanas laikā videnes telpa tiek izstiepta un tiek izstieptas arī lielo asinsvadu daļas, kas tajā atrodas, ieskaitot augšējo un apakšējo dobo vēnu, kā rezultātā spiediens lielās venās un nedaudz arī priekškambaros samazinās un asinis plūst no augstākā spiediena vietām (vēdera dobums, galvas, roku vēnas) uz zemāka spiediena vietām. tādas plaušu izplēšanās ieelpas laikā veicina venozo asiņu plūsmu sirds virzienā.
Pastiprināta venozo asiņu atgriešanās sirdī iestiepjs labā kambara sieniņu un palielina pirmsslodzi, kā rezultātā sekojoša saraušanās ir stipraka (Franka-Starlinga likums), pieaug labā kambara sitiena tilpums (stroke volume) un ieelpas laikā plaušās tiek izsviests vairāk asiņu no labā kambara. Taču ieelpas laikā šis asinis neieplūst kreisajā kambarī pilna apjomā jo plaušas ir izplēstas, kā rezultātā plaušu artēriju zari ir izstiepti, un vairāk asiņu paliek plaušās, kā rezultātā ieelpas laikā kreisā kambara sitiena tilpums nedaudz samazinās. Tāpēc ieelpas laikā arteriālas spiediens nedaudz samazinās (ko var novērot sfigmogrammā – elpošanas vilņi). Sakarā ar to, ka Asinsspiediens = sirds minutes tilpums x perifēra rezistence, un sirds minutes tilpums = sirdsdarbības frekvence x sitiena tilpums, ja samazinās kreisā kambara sitiena tilpums, samazinās arī sirds minutes tilpums un pazeminās asinsspiediens. Tātad asinsspiediens pazeminās ieelpas laikā. …
