Oksihemoglobīna disociācijas līkne.
Oksihemoglobīna disociācija notiek, kad skābeklis atdalās no hemoglobīna, lai pārietu audu šūnās. Plaušās skābeklis tiek ‘sakabināts’ ar hemoglobīna molekulu, un audos tas ‘atkabinās’ (Pretstatā tam ogļskābā gāze audos ar himoglobīnu savienojas, un plaušās tā atdalās). Šo attiecību var attēlot ar S-veida līkni, kas parāda procentos skābekļa daudzumu, kurš savienojas ar hemoglobīnu, atkarībā no dažādiem skābekļa parciālajiem spiedieniem.
Ogļskābās gāzes transports.
No ogļskābās gāzes, šūnu metabolisma gala produkta, šūnas atbrīvojas dažādu ķīmisko procesu gaitā. Ogļskābā gāze nokļūst asins plazmā, savienojas ar hemoglobīnu, un difundē eritrocītos. Kad šūnu vielmaiņas rezultātā rodas ogļskābā gāze, parciālais spiediens audos kļūst augstāks par ogļskābās gāzes parciālo spiedienu kapilāru asinīs. Tādēļ ogļskābās gāzes molekulas difundē no audiem asins plazmā. Pēc tam ogļskābā gāze var palikt plazmā dažādu ķīmisku savienojumu veidā vai var difundēt eritrocītos.
Ja ogļskābā gāze paliek plazmā, tā var izšķīst, var veidot ogļskābi vai arī karbamīnsavienojumus. Izšķīdušās ogļskābās gāzes daudzums ir niecīgs (1,2 mm/litra), un tas atkarīgs no ogļskābās gāzes parciālā spiediena. Ogļskābā gāze plazmā veidojas mazā daudzumā, jo reakcijas starp ogļskābo gāzi un ūdeni nepieciešams liels laiks. Šai reakcijā veidojas ūdeņraža joni, un plazmā tie veido asiņu bufersistēmu. Šādā veida tiek pārnests ļoti mazs ogļskābās gāzes daudzums.
Apmēram 95% ogļskābās gāzes no audiem tiek transportēti eritrocītu iekšpusē; neliels ogļskābās daudzums izšķīst eritrocītos. Reakcija starp ogļskābo gāzi un ūdeni eritrocītos norisinās ātrāk, jo šeit ir enzīms karbinhidrāze.
Ogļskābe, kas veidojas, savienojoties ogļskābajai gāzei un ūdenim, disociē par ūdeņraža jonu un bikarbonāta jonu. Ūdeņraža jons veido bufersavienojumu ar hemoglobīnu, un koncentrācijas gradients izspiež bikarbonātu no eritrocītiem ārā plazmā. Bikarbonāta joni ir lādēti negatīvi. Lai saglabātos neitrāla reakcija, hlora joni, kas arī ir lādēti negatīvi, difundē eritrocītos.
Ogļskābā gāze var savienoties ar hemoglobīnu, veidojot karbamīnsavienojumus. Šai procesā arī rodas ūdeņraža joni. Tie veido bufersistēmas ar hemoglobīnu.
Hemoglobīna olbaltums saista ūdeņraža jonus.
No organisma ogļskābā gāze izkļūst galvenokārt caur plaušām, pateicoties difūzijas gradientam starp ogļskābās gāzes parciāla spiediena alveolās ( 40 mmHg st) un ogļskābās gāzes parciāla spiediena plaušu kapilāros ( 46 mmHg st). Plaušu kapilāros no hemoglobīna molekulām disociē ūdeņraža joni, un tas sekmē ogļskābās gāzes atbrīvošanos un sekojošu skābekļa difūziju eritrocītos.
…
