Mugurkaulnieku un cilvēka elpošanas orgāni attīstībā cieši saistīti ar gremošanas kanālu, jo tie attīstījušies no priekšējās zarnas.
Ar elpošanas orgānu palīdzību organismā nokļūst skābeklis, kas nepieciešams dzīvības procesu norisei, un tiek izvadīta ogļskābā gāze, kas rodas noārdot uzturvielas.
Elpošana – gāzu apmaiņa starp organismu un apkārtējo vidi.
1) ārējā – gāzu apmaiņa starp ārējo vidi un asinīm plaušu kapilāros.
2) iekšējā – starp kapilāriem un audiem.
Elpošanu veic elpošanas orgānu sistēma, caur kuru ikdienas iziet apmēram 20 kubikm. Gaisa.
Elpošanai jānodrošina audu adekvāta apgāde ar skābekli, lai šī gāze pietiekamā daudzumā nonāktu motohondrijos, kur notiek bioloģiskās oksidēšanās procesi – šūnu elpošana. Skābekļa transports no atmosfēras uz audiem un ogļskābās gāzes izdalīšana apkārtējā vidē norit, piedaloties 2 aktīviem procesiem – plaušu ventilācijai un asinsritei. Elpošanā piedalās arī 3. fizioloģiskā sistēma – asinis.
Gāzu transportā izšķir 4 etapus:
1) alveolu ventilācija – gāzu maiņa notiek, aktīvi, ritmiski mijoties ieelpai ar izelpu;
2) pasīva gāzu maiņa plaušās starp asinīm un alveolāro gaisu – atkarīga tikai no gāzu difūzijas caur kapilāru un alveolu membrānām.
3) gāzu transports asinīs – efektivitāti nosaka asinsrites sist. darbība un hemoglobīna daudzums asinīs;
4) gāzu maiņa starp asinīm un audiem – nosaka difūzija.
Elpošanai ir arī svarīga nozīme balss veidošanā, tā sekmē asiņu atgriešanos uz sirdi pa vēnām, ar elpošanu organisms atbrīvojas no nevajadzīgajām vielām, piemēram, no ūdens vai alkohola, un atdod siltumu. Elpošanas org. Sist. piedalās arī ožas nodrošināšanā.
…
