1. Asinsvadi veido ceļu, asins plūsmai. Asinsrites sistēmu veido sirds un asinsvadi. Asinsvadu sistēmas centrālais orgāns ir sirds. Asinsrites sistēma nodrošina nepārtrauktu asins plūsmu organismā. Cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem asinsrites sistēma palīdz saglabāt patstāvīgu ķermeņa temperatūru, asinis piegādā šūnām un audiem skābekli, barības vielas un citas vajadzīgas vielas, kas nepieciešamas dzīvības norisēm, kā arī izvada uz izvadorgāniem v.m. galaproduktus. Asinsrite nodrošina ķīmisko regulāciju organismā, jo ar asinīm orgāniem tiek piegādātas fizioloģ aktīvas vielas, kuru ietekmē mainās orgānu un šūnu darbība. Fiziska slodze izraisa būtiskas pārmaiņas asinsrites sistēmā.
2. Asinsrites sistēmā izšķir :lielo un mazo asinsrites loku, tos abus saista sirds.
Lielais asinsrites loks sākās no sirds kreisā kambara ar aortu-lielāko organisma artēriju. No aortas atiet artērijas, kas sazarojas tālāk par arteriolām, pa tām asinis pieplūst audiem. Audos izveidojas kapilāru tīkls. Caur kapilāru plāno sienu notiek vielu maiņa starp asinīm un org. Šūnām. Arteriolās asinis, kas ir gaiši sarkanas atdevušas skābekli un barības vielas, un savākušas ogļskābo gāzi, un, v.m. galaproduktus-pārvēršas par venozajām asinīm, kuras ir tumši sarkanas. Venozās asinis pa lielā asinsrites loka vēnām aizplūst uz sirdi. Lielais asinsrites loks beidzās labajā priekškambarī. Venozās asinis tur nonāk pa augšējo un apakšējo dobo vēnu. No sirds labā priekškambara venozās asinis ieplūst labajā kambarī, kur sākās mazais asinsrites loks, kurā iesaistīts plaušu stumbrs. Pa mazā loka artērijām venozās asinis plūst uz plaušām. Plaušās notiek gāzu apmaiņa starp venozajām asinīm un plaušu alveolu gaisu: caur plaušu kapilāru tīkla sienu skābeklis no alveolās esošā gaisa pāriet asinīs, ogļskābā gāze no asinīm alveolās. Tādejādi venozās asinis pārvēršas par arteriālām. Arteriālās asinis pa plaušu vēnām atgriežas sirds kreisajā priekškambarī un beidzās mazais asinsrites loks. …
