14. Primārā un sekundārā hemostāze. Primārā (trombocitārā) koagulācija – plātnīšu un endotēlija loma. Fermentatīvā koagulācija (asinsrece); asins recekļa veidošanās un retrakcija. Fibrinolīze. Antikoagulanti.
Primārā hemostāze – plātnīšu aizbāžņa veidošanās. Plātnītēm saskaroties ar bojāto endotēliju un kollagēnu, endoteliocīti izdala fon Villebranda faktoru (vWF), kas paaugstina endotēlija virsmas adhezivitāti; plātnīšu un endotēlija izdalītais ADF veicina plātnīšu aktivāciju un degranulāciju (izdalās vazokonstriktoras vielas serotonīns, tromboksāns TXA2 un citokīni); plātnītes iegūst starainu formu un veido agregātus, kas aizpilda asinsvada sieniņas brūci.
Sekundārā hemostāze – fibrīna recekļa veidošanās un retrakcija - tromboplastīna aktivācija un trombīna veidošanās
a) ārēji – bojātie audi veido proteolītisku enzīmu audu tromboplastīnu (trombokināzi, audu faktoru, faktoru III),
un Ca++ jonu u.c. faktoru ietekmē veidojas aktīvu fermentu komplekss (t.s. protrombīna aktivators), kas izraisa
protrombīna pārveidi par trombīnu;
b) iekšēji – pašās asinīs: plātnīšu fosfolipīdi un plātnīšu tromboplastīns un Ca++ joni veicina aktīvu enzīmu kompleksa (t.s. protrombīna aktivatora) veidošanos, kas izraisa protrombīna pārveidi par trombīnu.
Primārā ( trombocitārā) koagulācija - plātnīšu aizbāzņa (platelet plug) veidošanās, plātnītēm saskaroties ar atkailinātu kollagēnu:
1) lokāla vazokonstrikcija
2) plātnīšu adhēzija kollgēna šķiedrām
3) plātnīšu aktivācija un granulu ekzocitoze (sekrēcija).
Fermentatīvā koagulācija (asinsrece), asins recekļa veidošanās un retrakcija – kopējā beigu ceļa norise ir fibrinogēna transformācija par fibrīnu, veidojot recekļa pamatu; šīs norises galvenais aktivātors ir trombīns, kas veidojas no protrombīna enzimātiskā reakcijā.
Noskaidrojušies divi enzīma protrombināzes aktivācijas “ceļi”:
1) audu faktora rosināts ceļš; audu faktors ir vairāku vielu komplekss, kura veidošanos un aktivāciju iniciē ferments(III), kas audu bojājuma dēļ atbrīvojas no endotēlija;
2) kontakta aktivācijas ceļš; tas aizsākas, plātnītēm saskaroties ar kollagēnu.
Fribrinolīze (fibrinolītiskā sistēma) - neaktīvo plazminogēnu producē aknas. Plazminogēns inkorporējas receklī jau tad, kad tas vēl tikai veidojas. Aktīvā forma – plazmīns – ir serīna proteāze, kas ārda fibrīnu. Audu plazminogēna aktivātoru,urokināzi un kallikreīnus izstrādā bojātu audu šūnas un asinsvadu endotēlijs. Fibrinolīze - asins recekļa šķidināšana. Tas ir fermentatīvs process, kura rezultāta notiek fibrīna pavedienu un citu recekļa proteīnu destrukcija, ko veic ferments plazmīns (fibrinolizīns).
…
