Pastāv vairāki demokrātijas skatījumi – elitistu, plurālistu un diskusiju demokrātijas modelis. Darbā apskatītais elitistu demokrātijas modelis demokrātiju saredz kā dažādu elites grupējumu konkurēšanu par varu, kur sabiedrība ieņem, galvenokārt, tikai novērotāja lomu un valsts pārvaldē iesaistās minimāli. Tas raisa skepticismu par demokrātijas iespējamību tās tradicionālajā izpratnē, kur valsts vara pieder tautai. Tomēr elitistu demokrātijas modelis apgalvo, ka valdošās elites klātesamība ir neizbēgama neatkarīgi no valsts pārvaldes formas. Lai gan elites uzbūve laika gaitā mainās, pati elite pastāv pat demokrātiskā sabiedrībā.1 Elitistu modelis nav paraugs tam, kādai būtu jābūt demokrātijai, un autores mērķis nav to pierādīt. Taču šis modelis raksturo reālo, par demokrātiskiem uzskatīto režīmu pamatiezīmes, kuras darba autore analizēs Latvijas gadījumā.
Gadsimtu gaitā politikas teorētiķi ir centušies atbildēt uz jautājumiem, kā vara ir izkliedēta sabiedrībā un kā interesēs tā tiek izmantota. Latvijā it sevišķi daudz pēdējo gadu laikā tiek runāts par „plaisu” starp varu un tautu, kuru radījusi sabiedrības neuzticēšanās varas iestādēm. Lai gan Satversmē ir rakstīts, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, aktuāls ir jautājums par to, vai ierindas vēlētāja loma neaprobežojas tikai ar piedalīšanos vēlēšanās kā demokrātiskas leģitimitātes piešķiršanu vienam no politiskās elites grupējumiem, kas tad arī pieņem reālos politiskos lēmumus. Tādā gadījumā Latvijā pastāv nevis tautas jeb vairākuma, bet gan elites jeb mazākuma vara. Latvijas plašsaziņas līdzekļos bieži izskanošā kritika varas, galvenokārt, politiskajai elitei un aicinājumi to steidzami mainīt liecina, ka elites ietekmei (pozitīvai vai negatīvai) tomēr ir nozīmīga loma Latvijas valsts pārvaldē kā politisko, ekonomisko un sociālo procesu virzītājam.
Bieži tiek apspriestas un analizētas Latvijas demokrātijas problēmas, kā daudzas no tām minot tieši elitistu demokrātijas pazīmēm atbilstošās problēmas - pārāk lielo elites lomu sabiedrības lēmumu pieņemšanas procesā, elites kontroli pār sabiedrības institūcijām, varas elites darbošanos savās interesēs un manipulēšanu ar masām. Tomēr vēl nav veikti pētījumi par to, kāds demokrātijas modelis pastāv Latvijā. Referāta autore ir izvēlējusies pētīt elitistu demokrātijas modeli un izvirza referāta izpētes jautājumu: vai Latvijā pastāv elitistu demokrātijas modelis? …
