1) Elektriskā ķēde un tās elementi
Elektriskā ķēde ir dažādu elektrisku aparātu un ierīču (jeb elektriskās ķēdes elementu ) savienojums noslēgtā kontūrā ar elektrisko vadu palīdzību. Elektriskās ķēdes elementi : 1 – elektriskās enerģijas avots (ģenerators, termoelements u.c ), 2 – patērētāji sildītāji elektrodzinēji, 3 – savienojošie vadi. Elektriska strāva ir lādētu daļiņu kustība (metālos – elektroni, šķidrumā, pusvadītājos–joni). Lādiņi kustas elektriska lauka iespaidā. Elektriskais lauks rada pievienojot vadītājam spriegumu jeb sprieguma kritumu. EDS var nomērīt. Strāva var pastāvēt tikai noslēgtā ķēdē , kur viņu nevar pārtraukt.
2) Elektriskās enerģijas avoti un to darba režīmi
Apzīmē jau ar pieņemtiem apzīmējumiem, piemēram, elektriskas enerģijas avotu elektriskajās shēmas attēlo ar apli, patērētāju (elektrisko pretestību) – ar taisnstūri u.t.t. Katram avotam ir iekšējā pretestība. Ja avots ir bez iekšējās pretestības tad to sauc par ideālu EDS avotu: R=0; EDS =E = const. Avotu raksturo: elektrodzinējspēks (EDS , E) iekšēja pretestība (R)
Elektriskajai ķēdei un tas elementiem ir 4 raksturīgi darba režīmi: tukšgaita, slodzes, saskaņotais, īsslēguma režīmi
Dažādus darba režīmus iegūst mainot patērētāja pretestību no nulles līdz bezgalībai.
Režīmu kad ķēde pārtraukta (I=0) – ja maināmā pretestība bezgalīgi liela sauc par tukšgaitas režīmu. Ja strāva plūst tad slodzes režīms(tas kas rakstīts virsū 220V/60W)
Vislielāko iespējamo strāvu ķēdē iegūst ja patērētāja pretestību samazina līdz nullei – šo režīmu sauc par īsslēguma režīmu un strāvu par īsslēguma strāvu.
Saskaņoto režīmu iegūst kad abas sprieguma dalītāja pretestības ir vienādas. Kopējā pretestība ir divas reizes lielāka kā īsslēguma režīmā, tad strāva ir 2 reizes mazāka par īsslēguma strāvu. Šajā režīmā abu rezistoru patērētas jaudas vienādas. …
