Elektromagnētiskā mijiedarbība ir viena no četrām cilvēkiem pagaidām zināmām fundamentālām mijiedarbībām jeb spēkiem (vēl ir gravitācija, stiprā mijiedarbība un vājā mijiedarbība). Esam izzinājuši, ka mūsu pasaule ir veidota no daļiņām un dažām no šīm daļiņām piemīt īpašība, ko saucam par elektrisko lādiņu. Elektriskie lādiņi ir divu veidu – sakām «plus» un «mīnus» lādiņi – vienādie lādiņi atgrūžas, bet pretējie pievelkas.
Turklāt šī mijiedarbība starp lādiņiem darbojas telpā jebkurā attālumā. Tādēļ saka, ka elektriskie lādiņi telpā ap sevi rada elektrisko lauku. Caur elektrisko lauku viens lādiņš bez saskaršanās var ar noteiktu pievilkšanās vai atgrūšanās spēku iedarboties uz citiem lādiņiem.
Mijiedarbību sauc par «elektro-magnētisku» tādēļ, ka elektriskajam lādiņam sakustoties, tas tūdaļ rada ap sevi arī magnētisko lauku, bet jebkuras izmaiņas magnētiskajā laukā rada elektrisko lauku, utt., tā ka faktiski runa ir par elektromagnētisko lauku, nevis elektrisko un magnētisko lauku atsevišķi. Bet vieglāk ir vispirms izpētīt nekustīgus elektriskos lādiņus un nekustīgus magnētus, un tikai pēc tam pievērsties elektromagnētiskām parādībām. Tātad sākam ar elektrisko lauku.
Tieši elektromagnētisko parādību izpratne mums ir devusi iespēju izveidot visas tās neskaitāmās elektriskās ierīces, kas piepilda mūsu ikdienu, sākot no vienkārša elektriskā sildītāja vai elektromotora, līdz mūsdienu mobilajiem telefoniem, datoriem un kosmosa zondēm.
…