Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:174299
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
2.1.  Frekvence    6
2.2.  Viļņa garums    7
2.3.  Amplitūda    7
2.4.  Fāze    8
2.5.  Polarizācija    8
2.6.  Izplatīšanās virziens    8
2.7.  Fizikālo konstanšu lielumi    8
3.  Vielas un elektromagnētiskā starojuma savstarpēja iedarbība    9
3.1.  Transmisija    9
3.2.  Refrakcija    9
3.3.  Atstarošana    10
3.4.  Pilna iekšēja atstarošana    12
3.5.  Pavājinātās vai izmainītās pilnās iekšējās atstarošanas spekrtoskopija (ATRS, ATIRS)    12
3.5.1.  Pilnās iekšējās atstarošanas elementi    13
3.6.  Difūzā atstarošana    15
3.7.  Difūzās atstarošanas spektroskopija    15
3.8.  Spoguļatstarošanas spektroskopija    17
4.  Elektromagnētiskā starojuma absorbcija un emisija kā pāreja starp diviem enerģētiskiem līmeņiem    19
5.  Stacionārs sadalījums starp dieviem enerģētiskiem līmeņiem (Bolcmana vienādojums)    19
6.  Molekulas pilnas enerģijas sastāvdaļas    21
7.  Molekulas jonizācija elektromagnētiskā starojuma iedarbības rezultātā    22
8.  UV-VIS spektroskopija, spektrofotometri un palīgierīces    22
8.1.  UV-VIS    22
8.2.  UV-VIS spektrometrs    22
8.3.  Divstaru iekārtas darbības princips    24
8.4.  Kivetes un kivešu turētāji    25
8.5.  Atstarošanas spektru uzņemšanas palīgierīces    26
8.6.  Šķīdinātāja izvēle un šķīdumu pagatavošana    27
9.  Molekulu elektronu spektri    27
9.1.  Hromoforas grupas un auksohromās grupas    28
10.  Divatomu molekulas elektronu enerģētisko līmeņu svārstību sīkstruktūra un elektronu pārejas    30
  Elektronu konfigurācijas apzīmēšana    31
11.  Daudzu atomu molekulas. Elektronu pāreju klasifikācija pēc orbitāļu tipa. Aizliegtas un atļautas pārejas. Neorganisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri. Pārejas metālu katjonu absorbcija. Kompleksoni un kompleksu lādiņa pārneses absorbcijas joslas    32
11.1.  Daudzatomu molekulas    32
11.2.  Elektronu pāreju klasifikācija pēc orbitāļu tipa    32
11.3.  Atļautas un aizliegtas pārejas    33
11.4.  Neorganisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri    34
11.5.  Pārejas metālu katjonu absorbcija    35
11.6.  Kompleksoni un kompleksu lādiņa pārneses absorbcijas joslas    35
12.  Organisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri. Elektronu pārejas -, - un n-elektronu sistēmās. Konjugētas -elektronu sistēmas    36
12.1.  Organisko savienojumu elektronu spektri un elektronu pārejas    36
  Diēni, poliēni    36
  Nepiesātināti karbonilsavienojumi    37
  Alkīni, poliīni    37
  Halogēnalkāni    37
  Halogēnalkēni    39
  Spirti un ēteri    40
  Vinilēteri    40
  Alifātiskie amīni    40
  Enamīni    40
  Alifātiski aldehīdi un ketoni    41
  Karbonskābes, to atvasinājumi, esteri    41
  Azosavienojumi, diazosavienojumi    42
  Azometīni    42
  Hidrazoni    42
  Nitro- un nitrozosavienojumijumi, nitrāti un nitrīti    42
  Sēra saturošie savienojumi    42
12.2.  Konjugētas -elektronu sistēmas    43
13.  Benzols un citas aromātiskās sistēmas    43
  Benzola aizvietotāju ietekme uz joslām    44
  Difenilpoliēni    45
  Lineāri kondensēti policikliskie arēni    45
14.  Kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze    46
15.  Bugera – Lamberta – Bēra likums    47
16.  Integrālā intensitāte    47
17.  Šķīdinātāja efekts    48
18.  Divatomu molekulas svārstības    49
19.  Harmonisks oscilators un klasiskās mehānikas un kvantu mehānikas apraksts    49
20.  Anharmonisks oscilators (AO)    50
21.  Atļautas un aizliegtas pārejas    51
22.  Fundamentālas svārstības un virsotņi    52
23.  Divatomu molekulu rotācijas enerģija    53
24.  Svārstību enerģētisko līmeņu rotācijas sīkstruktūra un pārejas starp šiem līmeņiem    53
25.  IS transmisijas spektroskopija    55
26.  Dispersijas un Furjē spektrometri    55
27.  Palīgierīces spektru uzņemšanai un biežāk izmantojamie ķivešu materiāli    57
  Kivetes var iedalīt    57
28.  Daudzatomu molekulu svārstības    58
29.  Svārstību veidi trīs atoma molekulām    59
  Ūdens molekulas svārstības    59
  Metanāla molekulas svārstības    59
  Izšķir dažādus svārstību veidus    59
30.  Raksturīgās grupu svārstības    59
  Funkcionālo grupu raksturīgo svārstību apgabali    60
  Aldehīdi    60
  Ketoni    60
  Karbonskābes    61
  Esteri    61
  Amīdi    61
  Alkīni    62
  Nitrosavienojumi    62
31.  RAMAN spektroskopija    63
32.  Grupu svārstības    64
33.  Iekārtu uzbūves principi    64
34.  Rezonanses Raman spektroskopija    65
35.  Virsmas pastiprinātā Raman spektroskopija (SERS)    65
36.  Izmantošana    66
Darba fragmentsAizvērt

Spektroskopija ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma absorbcijas un emisijas vai to kopas. Spektroskopiju klasificē pēc tā, kādas izmaiņas pētāmajā sistēmā notiek šī starojuma rezultatā: izmaiņas rotācijas, svārstību, elektroniskā, spinu līmenī.
Elektromagnētiskā starojuma aprakstīšanai izmanto priekštatus. Elektromagnētiskais starojums sastāv no kvantiem, t. i. vilnis, kam piemīt visas viļņa īpašības.
No kvantu mehanikas viedokļa elmagnētiskajam starojumam saduroties ar vielu notiek starojuma absorbcija un emisija. Elektromagnētiskais starojums - bezgalīgi daudzu absorbciju un remisiju rezultāts.
Pēc izmantotā elektromagnētiskā starojumu diapazona spektroskopiju iedala:
Kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopija;
Elektronu paramagnētiskās rezonanses spektroskopija;
Mikroviļņu spektroskopija;
Infrasarkanā spektroskopija (MIR);
Tuvā infrasarkanā (NIR-) spektroskopija;
Kombinētās izkliedes (Raman-) spektroskopija;
Ultravioletās un redzamās gaismas (UV-VIS) spektroskopija;
Luminescences spektroskopijas (visbiežāk UV-VIS apgabalā);
Rentgenstaru absorbcijas spektroskopija;
Rentgenfluorescences spektroskopija;
Fotoelektronu spektroskopija;
Ožē spektroskopija u.c..

2. Elektronmagnētiskā radiācija
2.1. Frekvence
Frekvence - periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā.
Ja viena svārstība notiek laikā T, tad svārstību skaitu vienā sekundē nosaka šādi: υ = 1/T. Frekvence ir apgriezts lielums periodam.
Starptautiskajā vienību sistēmā (SI) svārstību frekvence ir vienāda ar vienu vienību, ja sekundē notiek viena svārstība. Šo vienību par godu vācu fiziķim Heinriham Rudolfam Hercam sauc par hercu (Hz).…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −-3,80 €
Materiālu komplekts Nr. 1232199
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties