Elektronu un svārstību spektroskopija / ID: 174299

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Pranchiks (6)

Vērtējums:

Publicēts: 22.09.2010.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: Nav

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
2.1.	Frekvence	6
2.2.	Viļņa garums	7
2.3.	Amplitūda	7
2.4.	Fāze	8
2.5.	Polarizācija	8
2.6.	Izplatīšanās virziens	8
2.7.	Fizikālo konstanšu lielumi	8
3.	Vielas un elektromagnētiskā starojuma savstarpēja iedarbība	9
3.1.	Transmisija	9
3.2.	Refrakcija	9
3.3.	Atstarošana	10
3.4.	Pilna iekšēja atstarošana	12
3.5.	Pavājinātās vai izmainītās pilnās iekšējās atstarošanas spekrtoskopija (ATRS, ATIRS)	12
3.5.1.	Pilnās iekšējās atstarošanas elementi	13
3.6.	Difūzā atstarošana	15
3.7.	Difūzās atstarošanas spektroskopija	15
3.8.	Spoguļatstarošanas spektroskopija	17
4.	Elektromagnētiskā starojuma absorbcija un emisija kā pāreja starp diviem enerģētiskiem līmeņiem	19
5.	Stacionārs sadalījums starp dieviem enerģētiskiem līmeņiem (Bolcmana vienādojums)	19
6.	Molekulas pilnas enerģijas sastāvdaļas	21
7.	Molekulas jonizācija elektromagnētiskā starojuma iedarbības rezultātā	22
8.	UV-VIS spektroskopija, spektrofotometri un palīgierīces	22
8.1.	UV-VIS	22
8.2.	UV-VIS spektrometrs	22
8.3.	Divstaru iekārtas darbības princips	24
8.4.	Kivetes un kivešu turētāji	25
8.5.	Atstarošanas spektru uzņemšanas palīgierīces	26
8.6.	Šķīdinātāja izvēle un šķīdumu pagatavošana	27
9.	Molekulu elektronu spektri	27
9.1.	Hromoforas grupas un auksohromās grupas	28
10.	Divatomu molekulas elektronu enerģētisko līmeņu svārstību sīkstruktūra un elektronu pārejas	30
	Elektronu konfigurācijas apzīmēšana	31
11.	Daudzu atomu molekulas. Elektronu pāreju klasifikācija pēc orbitāļu tipa. Aizliegtas un atļautas pārejas. Neorganisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri. Pārejas metālu katjonu absorbcija. Kompleksoni un kompleksu lādiņa pārneses absorbcijas joslas	32
11.1.	Daudzatomu molekulas	32
11.2.	Elektronu pāreju klasifikācija pēc orbitāļu tipa	32
11.3.	Atļautas un aizliegtas pārejas	33
11.4.	Neorganisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri	34
11.5.	Pārejas metālu katjonu absorbcija	35
11.6.	Kompleksoni un kompleksu lādiņa pārneses absorbcijas joslas	35
12.	Organisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri. Elektronu pārejas -, - un n-elektronu sistēmās. Konjugētas -elektronu sistēmas	36
12.1.	Organisko savienojumu elektronu spektri un elektronu pārejas	36
	Diēni, poliēni	36
	Nepiesātināti karbonilsavienojumi	37
	Alkīni, poliīni	37
	Halogēnalkāni	37
	Halogēnalkēni	39
	Spirti un ēteri	40
	Vinilēteri	40
	Alifātiskie amīni	40
	Enamīni	40
	Alifātiski aldehīdi un ketoni	41
	Karbonskābes, to atvasinājumi, esteri	41
	Azosavienojumi, diazosavienojumi	42
	Azometīni	42
	Hidrazoni	42
	Nitro- un nitrozosavienojumijumi, nitrāti un nitrīti	42
	Sēra saturošie savienojumi	42
12.2.	Konjugētas -elektronu sistēmas	43
13.	Benzols un citas aromātiskās sistēmas	43
	Benzola aizvietotāju ietekme uz joslām	44
	Difenilpoliēni	45
	Lineāri kondensēti policikliskie arēni	45
14.	Kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze	46
15.	Bugera – Lamberta – Bēra likums	47
16.	Integrālā intensitāte	47
17.	Šķīdinātāja efekts	48
18.	Divatomu molekulas svārstības	49
19.	Harmonisks oscilators un klasiskās mehānikas un kvantu mehānikas apraksts	49
20.	Anharmonisks oscilators (AO)	50
21.	Atļautas un aizliegtas pārejas	51
22.	Fundamentālas svārstības un virsotņi	52
23.	Divatomu molekulu rotācijas enerģija	53
24.	Svārstību enerģētisko līmeņu rotācijas sīkstruktūra un pārejas starp šiem līmeņiem	53
25.	IS transmisijas spektroskopija	55
26.	Dispersijas un Furjē spektrometri	55
27.	Palīgierīces spektru uzņemšanai un biežāk izmantojamie ķivešu materiāli	57
	Kivetes var iedalīt	57
28.	Daudzatomu molekulu svārstības	58
29.	Svārstību veidi trīs atoma molekulām	59
	Ūdens molekulas svārstības	59
	Metanāla molekulas svārstības	59
	Izšķir dažādus svārstību veidus	59
30.	Raksturīgās grupu svārstības	59
	Funkcionālo grupu raksturīgo svārstību apgabali	60
	Aldehīdi	60
	Ketoni	60
	Karbonskābes	61
	Esteri	61
	Amīdi	61
	Alkīni	62
	Nitrosavienojumi	62
31.	RAMAN spektroskopija	63
32.	Grupu svārstības	64
33.	Iekārtu uzbūves principi	64
34.	Rezonanses Raman spektroskopija	65
35.	Virsmas pastiprinātā Raman spektroskopija (SERS)	65
36.	Izmantošana	66

Darba fragmentsAizvērt

Spektroskopija ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma absorbcijas un emisijas vai to kopas. Spektroskopiju klasificē pēc tā, kādas izmaiņas pētāmajā sistēmā notiek šī starojuma rezultatā: izmaiņas rotācijas, svārstību, elektroniskā, spinu līmenī.
Elektromagnētiskā starojuma aprakstīšanai izmanto priekštatus. Elektromagnētiskais starojums sastāv no kvantiem, t. i. vilnis, kam piemīt visas viļņa īpašības.
No kvantu mehanikas viedokļa elmagnētiskajam starojumam saduroties ar vielu notiek starojuma absorbcija un emisija. Elektromagnētiskais starojums - bezgalīgi daudzu absorbciju un remisiju rezultāts.
Pēc izmantotā elektromagnētiskā starojumu diapazona spektroskopiju iedala:
Kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopija;
Elektronu paramagnētiskās rezonanses spektroskopija;
Mikroviļņu spektroskopija;
Infrasarkanā spektroskopija (MIR);
Tuvā infrasarkanā (NIR-) spektroskopija;
Kombinētās izkliedes (Raman-) spektroskopija;
Ultravioletās un redzamās gaismas (UV-VIS) spektroskopija;
Luminescences spektroskopijas (visbiežāk UV-VIS apgabalā);
Rentgenstaru absorbcijas spektroskopija;
Rentgenfluorescences spektroskopija;
Fotoelektronu spektroskopija;
Ožē spektroskopija u.c..

2. Elektronmagnētiskā radiācija
2.1. Frekvence
Frekvence - periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā.
Ja viena svārstība notiek laikā T, tad svārstību skaitu vienā sekundē nosaka šādi: υ = 1/T. Frekvence ir apgriezts lielums periodam.
Starptautiskajā vienību sistēmā (SI) svārstību frekvence ir vienāda ar vienu vienību, ja sekundē notiek viena svārstība. Šo vienību par godu vācu fiziķim Heinriham Rudolfam Hercam sauc par hercu (Hz).…