Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
2.1. | Frekvence | 6 |
2.2. | Viļņa garums | 7 |
2.3. | Amplitūda | 7 |
2.4. | Fāze | 8 |
2.5. | Polarizācija | 8 |
2.6. | Izplatīšanās virziens | 8 |
2.7. | Fizikālo konstanšu lielumi | 8 |
3. | Vielas un elektromagnētiskā starojuma savstarpēja iedarbība | 9 |
3.1. | Transmisija | 9 |
3.2. | Refrakcija | 9 |
3.3. | Atstarošana | 10 |
3.4. | Pilna iekšēja atstarošana | 12 |
3.5. | Pavājinātās vai izmainītās pilnās iekšējās atstarošanas spekrtoskopija (ATRS, ATIRS) | 12 |
3.5.1. | Pilnās iekšējās atstarošanas elementi | 13 |
3.6. | Difūzā atstarošana | 15 |
3.7. | Difūzās atstarošanas spektroskopija | 15 |
3.8. | Spoguļatstarošanas spektroskopija | 17 |
4. | Elektromagnētiskā starojuma absorbcija un emisija kā pāreja starp diviem enerģētiskiem līmeņiem | 19 |
5. | Stacionārs sadalījums starp dieviem enerģētiskiem līmeņiem (Bolcmana vienādojums) | 19 |
6. | Molekulas pilnas enerģijas sastāvdaļas | 21 |
7. | Molekulas jonizācija elektromagnētiskā starojuma iedarbības rezultātā | 22 |
8. | UV-VIS spektroskopija, spektrofotometri un palīgierīces | 22 |
8.1. | UV-VIS | 22 |
8.2. | UV-VIS spektrometrs | 22 |
8.3. | Divstaru iekārtas darbības princips | 24 |
8.4. | Kivetes un kivešu turētāji | 25 |
8.5. | Atstarošanas spektru uzņemšanas palīgierīces | 26 |
8.6. | Šķīdinātāja izvēle un šķīdumu pagatavošana | 27 |
9. | Molekulu elektronu spektri | 27 |
9.1. | Hromoforas grupas un auksohromās grupas | 28 |
10. | Divatomu molekulas elektronu enerģētisko līmeņu svārstību sīkstruktūra un elektronu pārejas | 30 |
Elektronu konfigurācijas apzīmēšana | 31 | |
11. | Daudzu atomu molekulas. Elektronu pāreju klasifikācija pēc orbitāļu tipa. Aizliegtas un atļautas pārejas. Neorganisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri. Pārejas metālu katjonu absorbcija. Kompleksoni un kompleksu lādiņa pārneses absorbcijas joslas | 32 |
11.1. | Daudzatomu molekulas | 32 |
11.2. | Elektronu pāreju klasifikācija pēc orbitāļu tipa | 32 |
11.3. | Atļautas un aizliegtas pārejas | 33 |
11.4. | Neorganisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri | 34 |
11.5. | Pārejas metālu katjonu absorbcija | 35 |
11.6. | Kompleksoni un kompleksu lādiņa pārneses absorbcijas joslas | 35 |
12. | Organisko savienojumu elektronu absorbcijas spektri. Elektronu pārejas -, - un n-elektronu sistēmās. Konjugētas -elektronu sistēmas | 36 |
12.1. | Organisko savienojumu elektronu spektri un elektronu pārejas | 36 |
Diēni, poliēni | 36 | |
Nepiesātināti karbonilsavienojumi | 37 | |
Alkīni, poliīni | 37 | |
Halogēnalkāni | 37 | |
Halogēnalkēni | 39 | |
Spirti un ēteri | 40 | |
Vinilēteri | 40 | |
Alifātiskie amīni | 40 | |
Enamīni | 40 | |
Alifātiski aldehīdi un ketoni | 41 | |
Karbonskābes, to atvasinājumi, esteri | 41 | |
Azosavienojumi, diazosavienojumi | 42 | |
Azometīni | 42 | |
Hidrazoni | 42 | |
Nitro- un nitrozosavienojumijumi, nitrāti un nitrīti | 42 | |
Sēra saturošie savienojumi | 42 | |
12.2. | Konjugētas -elektronu sistēmas | 43 |
13. | Benzols un citas aromātiskās sistēmas | 43 |
Benzola aizvietotāju ietekme uz joslām | 44 | |
Difenilpoliēni | 45 | |
Lineāri kondensēti policikliskie arēni | 45 | |
14. | Kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze | 46 |
15. | Bugera – Lamberta – Bēra likums | 47 |
16. | Integrālā intensitāte | 47 |
17. | Šķīdinātāja efekts | 48 |
18. | Divatomu molekulas svārstības | 49 |
19. | Harmonisks oscilators un klasiskās mehānikas un kvantu mehānikas apraksts | 49 |
20. | Anharmonisks oscilators (AO) | 50 |
21. | Atļautas un aizliegtas pārejas | 51 |
22. | Fundamentālas svārstības un virsotņi | 52 |
23. | Divatomu molekulu rotācijas enerģija | 53 |
24. | Svārstību enerģētisko līmeņu rotācijas sīkstruktūra un pārejas starp šiem līmeņiem | 53 |
25. | IS transmisijas spektroskopija | 55 |
26. | Dispersijas un Furjē spektrometri | 55 |
27. | Palīgierīces spektru uzņemšanai un biežāk izmantojamie ķivešu materiāli | 57 |
Kivetes var iedalīt | 57 | |
28. | Daudzatomu molekulu svārstības | 58 |
29. | Svārstību veidi trīs atoma molekulām | 59 |
Ūdens molekulas svārstības | 59 | |
Metanāla molekulas svārstības | 59 | |
Izšķir dažādus svārstību veidus | 59 | |
30. | Raksturīgās grupu svārstības | 59 |
Funkcionālo grupu raksturīgo svārstību apgabali | 60 | |
Aldehīdi | 60 | |
Ketoni | 60 | |
Karbonskābes | 61 | |
Esteri | 61 | |
Amīdi | 61 | |
Alkīni | 62 | |
Nitrosavienojumi | 62 | |
31. | RAMAN spektroskopija | 63 |
32. | Grupu svārstības | 64 |
33. | Iekārtu uzbūves principi | 64 |
34. | Rezonanses Raman spektroskopija | 65 |
35. | Virsmas pastiprinātā Raman spektroskopija (SERS) | 65 |
36. | Izmantošana | 66 |
Spektroskopija ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma absorbcijas un emisijas vai to kopas. Spektroskopiju klasificē pēc tā, kādas izmaiņas pētāmajā sistēmā notiek šī starojuma rezultatā: izmaiņas rotācijas, svārstību, elektroniskā, spinu līmenī.
Elektromagnētiskā starojuma aprakstīšanai izmanto priekštatus. Elektromagnētiskais starojums sastāv no kvantiem, t. i. vilnis, kam piemīt visas viļņa īpašības.
No kvantu mehanikas viedokļa elmagnētiskajam starojumam saduroties ar vielu notiek starojuma absorbcija un emisija. Elektromagnētiskais starojums - bezgalīgi daudzu absorbciju un remisiju rezultāts.
Pēc izmantotā elektromagnētiskā starojumu diapazona spektroskopiju iedala:
Kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopija;
Elektronu paramagnētiskās rezonanses spektroskopija;
Mikroviļņu spektroskopija;
Infrasarkanā spektroskopija (MIR);
Tuvā infrasarkanā (NIR-) spektroskopija;
Kombinētās izkliedes (Raman-) spektroskopija;
Ultravioletās un redzamās gaismas (UV-VIS) spektroskopija;
Luminescences spektroskopijas (visbiežāk UV-VIS apgabalā);
Rentgenstaru absorbcijas spektroskopija;
Rentgenfluorescences spektroskopija;
Fotoelektronu spektroskopija;
Ožē spektroskopija u.c..
2. Elektronmagnētiskā radiācija
2.1. Frekvence
Frekvence - periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā.
Ja viena svārstība notiek laikā T, tad svārstību skaitu vienā sekundē nosaka šādi: υ = 1/T. Frekvence ir apgriezts lielums periodam.
Starptautiskajā vienību sistēmā (SI) svārstību frekvence ir vienāda ar vienu vienību, ja sekundē notiek viena svārstība. Šo vienību par godu vācu fiziķim Heinriham Rudolfam Hercam sauc par hercu (Hz).…
Šajā lekciju konspektā ir iekļauti dažādu spektroskopijas apraksti.
- Elektromagnētisms
- Elektronu un svārstību spektroskopija
- Fizikas eksāmena špikeri. Astotais turpinājums
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Elektronu ierīces. Pusvadītāju diodes
Konspekts augstskolai5
-
Elektrotehnika un elektronika
Konspekts augstskolai14
-
Ķīmisko saišu elektronstruktūra un kovalento saišu raksturojums organiskajos savienojumos
Konspekts augstskolai5
-
Perioda atoma uzbūve un atoma kodola uzbūve
Konspekts augstskolai5
-
Materiālu novecošana, definīcijas un skaidrojumi
Konspekts augstskolai14