Dielektriskā caurlaidība.
Dielektriķu polarizācijas rezultatā dielektiķa virsma ir uzlādēta un rada savu iekšēju elektrisko lauku. Šī lauka intensitāte ir vērsta pretēji ārējā lauka intensitātei. Tieši tas nosaka dielektriskās caurlaidības lielumu.
Vides dielektriskā caurlaidība rāda, cik reižu lādiņu mijiedarbības spēks vidē ir mazāks nekā šo lādiņu mijiedarbības spēks vakuumā.
e = F0/F
Jo vajāks ir kopējais elektriskais lauks dielektriķī, salīdzinot ar ārējo elektrisko lauku, jo lielāka ir relatīvā dielektrsikā caurlaidība e.
Dielektriķu klasifikācija.
Dielektriķi ir vielas, kurās ir maz brīvu lādiņnesēju. Pazīstamākais dielektriķis ir gaiss.
Dielektriķi ir arī nejonizētas gāzes un šķidrumi, arī tīrs ūdens. Polimēru materiāli (epoksīda sveķi un neilona audums) ir dielektriķi. Arī sauss koks ir dielektiķis, jo tas tikpat kā nevada elektrisko strāvu. Dielektriskā vide – gaiss, papīrs, eļļa, stikls vai vizla – pavājina vadītaju radīto elektrisko lauku.
Izšķir: polāros dielektriķus (ūdens, amonjaks, ēteris, spirts), nepolāros dielektriķus (skābeklis, cēlgāzes), kristāliskie dielektriķi (polimēras vielas).
Īpaša kristālisku vielu grupa ir segnetoelektriķi jeb feroelektriķi. Tās ir vielas, kuras paliek polarizētas pat tad, ja ārējā elektriskā lauka vairs nav. Segnetoelektriķus leito elektriskajos kondensatoros, lai atkarība no pielikta sprieguma mainītu to kapacitāti.
Pjezoelektriskais efekts.
Par pjezoelektrisko efektu sauc parādību, kad mehāniskais spriegums izraisa kristālrežģa deformāciju un uz kristala virsmas rodas polarizacijas lādini, kas rada elektrisko lauku. Pjezoelektriskajās šķiltavās iegūst elektrisko dzirksteli gazes plīts degļa aizdedzināšanai. Pastāv arī apgriestais pjezoelektriskais efekts. Kvarca kristāla ārējais elektriskais lauks izraisa kristālrežģa parkārtošanos. Ja šis lauks laikā ātri mainās, tad kristālā rodas tikpat ātras mehāniskas svārstības. To izmanto rokas elektroniskajos pulksteņos, frekvenču stabilizatoros, ultraskaņas ģeneratoros u.c.
Organisma audu elektriskās īpašības.
…
