5. Pielietojums
Volframrenijs-volframrenija pārveidotājiem ir visaugstākā robeža pie ilgstoša pielietojuma – 2200°C, bet tikai neoskidējošā vide, jo gaisā jau pie 600°C notiek ļoti ātra oksidēšana un termoelektrodu bojāšana. Termopāris ir isturīgs argonā, hēlijā, slāpeklī, un arī vakuumā. Galvenais trūkums – slikta termoEDS atkārtojamība, kas piespiež grupēt termopārus pēc nomināliem parametriem A-1, A-2, A-3.
Metalurģijas ražošanā un termoapstrādē pie 1000-1600°C visbiežāk lieo platīnrodijs-platīna (R, S) parveidotājus. Pēc īpašību kopas platīns un platīnrodija sakausējumi ir unikālie materiāli termopāru izgatavošanai. To galvenā īpašība – laba izturība pret gāzes koroziju, īpaši gaisā pie augstām temperatūrām. Šī īpašība kopā ar augsto kūšanas temperatūru un pitiekami lielo termoEDS, labo saderību ar daudziem izolējošiem un aizsārgmateriāliem, kā arī labu mertoloģisku parametru atkārtojamību, padara tos par neaizstājamiem augsto temperatūru mērīšanā oksidejosās vidēs.
Hromels-kopela (L) pārveidotājiem pimīt vislielākā diferenciālā jūtība no visiem rūpniecības termopāriem, tiek pilietoti precīziem temperatūras mērījumiem un mazu temperatūras starpību mērīšanai. Piemīt ļoti laba termoelektriskā stabilitāte līdz 600°C. Tehniskais resurss var būt daži desmiti tūkstošu stundu. Kā trūkumu var atzīmēt samērā lielo jūtību pret deformāciju.
Hromels-alumela (K) pārveidotāji ir visizplātitākie rūpniecībā un zinātniskos pētījumos. Paredzēti temperatūras mērīšanai līdz 1100°C oksidejošās un inertās vidēs. Nominālā statiskā raksturlīkne ir tuva lineārai. Galvenā priekšrocība ir ieverojami lielākā izturība pret oksidēšanu pie agstām temperatūrām salīdzinot ar citiem metāliem. Trūkumi – divi termoEDS nestabilitātes veidi: apgriežamā cikliskā nestabilitāte un neapgriežamā nestabilitāte, kas uzkrājas ar laiku.
Nihrosils-nisila (N) termopārie elektrodu materiāli demonstrē ievērojami labāku termoEDS stabilitāti salīdzinot ar hromels-alumela sakausējumu, pateicotiem hroma un silīcija koncentrāciju.
…
