Eksperimentu māksla un zinātne.
Eksperimenta radošie aspekti.
Eksperimenta, kā pētījuma metodes izvēle, ir atkarīga no tā, kādi ir galvenie pētījuma mērķi. Eksperimenta nolūkiem jābūt notikuma fokusam, brīdim, kad domājamie cēloņi noved pie sekām.
Eksperimenta situācijas manipulāciju nepieciešamības plānošana (bieži mākslīgi kopētas no reālās situācijas) mēģina novest līdz rezultātam. Dabas zinātnēs šo situāciju sauc par stimulu un reakciju uz to sauc par atbildi(reaģēšanu).
Sociālajās un uzvedības zinātnēs cēloņa nosacījumu vispārīgi sauc par neatkarīgo mainīgo lielumu un tādu cēloņa nosacījumu, kas, domājams, ir ietekmēts, sauc par atkarīgo mainīgo lielumu. Pārliecinošos (drošos) eksperimentos – biežāk reālās dzīves vidē – neatkarīgais mainīgais lielums drīkst būt īpašās izglītības programmas, sociālo labumu un kriminālās tiesvedības procedūrās, medicīniskās apstrādes vai citos notikumos, kas ir notikuši, reālajā dzīvē. Eksperimenta mērķis ir redzēt šo neatkarīgo mainīgo lielumu izraisītās sekas. Citos eksperimentos, kas bieži notiek laboratorijā, šis neatkarīgais mainīgais lielums ir radoši izveidots, lai atgādinātu (imitētu) to cēloni, ko zinātnieks pēta. Eksperimenta veidotājiem radoši vai stimulējoši ir jāveido situācija, kurā ir jāievieš neatkarīgais mainīgais lielums un tad jāvēro, kāds rezultāts veidojas.
Zinātniskais eksperimentu aspekts.
Eksperiments ir būtiska zinātniska metode. Sociālzinātniski eksperimenti bieži vien atšķiras no priekšstata par klasisku eksperimentu – balts halāts, laboratorija u.tml.
Klasiskais eksperiments sastāv no 3 svarīgām daļām:
1.neatkarīgie un mainīgie lielumi;
2.iepriekšēja pārbaude un pēceksperimenta pārbaude;
3.eksperimentālā un kontroles grupa.…
