1.Līgumi, to veidi. Izplatītākais tiesisko darījumu rašanās pamats ir līgums.
Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpējā vienošanās par kādu tiesisko attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.
Līgums šaurākā, Civillikuma izpratnē, ir divu vai vairāku personu savstarpēji ar vienošanos panākts gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesības.
Izplatītākie līgumi: pirkuma, piegādes, maiņas, glabājuma, patapinājuma, nomas un īres, graudniecības, aizdevuma, uztura, darba, uzņēmuma, pārvadājuma, dāvinājuma, komisijas, pilnvarojuma, sabiedrības, cesijas.
2.Izpirkuma tiesības.
Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās. Izpirkuma tiesība ir lietu tiesība, un to var izlietot nevien pret pirmo šai tiesībai pakļautā nekustamā īpašuma ieguvēju, bet ari pret sekojošiem.
Izpirkuma tiesību nodibina vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai ari ar testamentu. Izpirkuma tiesība, kas nodibināta ar līgumu vai testamentu, saista tikai lietā ieinteresētās personas un viņu mantiniekus; tomēr tā var kļūt saistoša arī trešām personām, ja līgumu vai testamentu, ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemes grāmatās; tādā gadījumā šo tiesību nosaka vienīgi līguma vai testamenta noteikumi, un tikai tad, ja tādu nav, noteikumi par likumisko izpirkumu.
Izpirkuma tiesība nav pielaižama visos atsavināšanas gadījumos, bet tikai tajos, kad izpircējam iespējams pilnīgi atlīdzināt ieguvējam visu to, ko tas samaksājis vai kas tam vēl jāsamaksā par iegūto mantu. Kad nekustamu īpašumu dāvina, vai atsavina pēc izlīguma, vai maina, izpirkuma tiesība nav pielaižama. Kad nekustamu īpašumu pārdod izsolē piespiedu kārtībā, izpirkuma tiesību nevar izlietot.…
