27. Televīzija: sākumi, attīstība, nozīme ikdienā, raidījumi.
P.Nipkova disks, kas attēlu pārveidoja elektriskos impulsos. Konstrukcija mehāniskās TV pamatā. 1926.gadā britu zinātnieks Džons Bērts demonstrē publikai ĪSTU TV pārraidi. TV oligarhi ASV – CBS, NBC, ABC. Pirmās regulārās TV pārraides: 1934: Berlīne; 1935: Parīze, 1938: Francija; 1936: Anglija; 1939: PSRS; 1941: ASV; Rīgā pirmie publiskie televīzijas demonstrējumi notika 1937. gada 10. novembrī Latvijas Radio biedrības telpās Valdemāra ielā 35. Uzskats – TV jāskatās formālā apģērbā. 1940.g. TV ienesa mājās gan šovbiznesa skaņu, gan attēlus. Pirmie šovi: Talk Show, I love Lucy by Harold Adamson and Eliot Daniel (CBS 1951-1957), lomās - Lucille Ball, Desi Arnaz. 20.gs. 50.gadi – TV zelta laikmets. 50.gados TV pārtop par masu mediju. 1954.gadā regulāras TV pārraides, LV filma „Māja par uzvaru”.
28. “Aukstais karš”: cilvēki, informācija, propaganda, mediji un atmiņa.
~1945 – 1989. Karadarbība nenotiek, cīņa notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu. Tā bija cīņa starp ASV un PSRS par varu pasaulē. Abām pusēm piederēja atomieroči, kodolieroči, tas arī bija apstāklis, kas atturēja no tiešas militāras sadursmes, jo ikviens apzinājās, ka tas izraisīs visas cilvēces bojāeju. Propaganda. Karš ietekmēja sabiedrības apziņu, abas puses ar masu informācijas līdzekļu palīdzību veidoja ienaidnieka tēlu – nežēlīgu, cietsirdīgu komunistu (PSRS) un alkatīgu imperiālistu, ekspluatatoru (ASV). Padomju TV rādīja ASV bezdarbniekus kā bezpajumtniekus, par kuriem nerūpējas valsts, bet ASV kritizēja Padomju Savienībā notiekošās represijas, zemo dzīves līmeni, pilsoņu tiesību pārkāpšanu, slikto preču kvalitāti. Cilvēki, bailes. VESELA paaudze izauga globāla atomkara draudu ēnā. Visi baidījās, ka karš var sākties un iznīcināt cilvēki. Cilvēkos bija šaubas par dzīves stabilitāti (redzot 2.pasaules karu, esot aukstā kara draudos). To apspoguļoja arī masu kultūrā producētas ikonas. Amerikas sabiedrība pēc atombumbas nomešanas Japānā (1945.g. 6.08. Hirosima, 8.08. Nagasaki) bija raksturota kā „šizoīda”.
29. Votergeita.
Kopš Votergeitas piedēklis „geita” tiek izmantots saistībā ar teju visiem lielajiem politikas un biznesa skandāliem.
30. Filma “Purva bridējs”.
1966. Rež. - Leonīds Leimanis. Latviešu padomju aktierfilma pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles "Purva bridējs", stāsta "Atriebšanās" un lugu "Ugunī", "Pazudušais dēls" motīviem. Sižets - 19. gadsimta vidus, Alaines muižas apkaime. Kučieris Edgars (Uldis Pūcītis) mīl vešerienes meitu Kristīni (Vija Artmane), bet dēļ sava temperamentīgā rakstura, nepatīk Kristīnes mātei. Staļļa puisis Sutka un muižas sulainis Vīskrelis mēģina pavedināt Edgaru uz dzeršanu, kā arī draudzību ar kroga meitu Matildi (Olga Dreģe). Tikmēr Kristīni bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Tomēr baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā, Kristīne ierauga Edgaru un atsaka Akmentiņam.
31. Filma “Vārnu ielas republika”.
1970. Rež. – Ada Neretniece. (Pēc Jāņa Grīziņa – Jānis Griķis stāsta motīviem). LV PSR Bērnu piedzīvo. Filma. Sižets - Filmas darbība notiek Rīgas nomalē, Grīziņkalnā, vienā no strādnieku rajoniem, uzreiz pēc 1905. gada revolūcijas. Vārnu ielas bērni, kuru tēvi strādā tuvējās fabrikās un rūpnīcās, stājās pretī "Tuliāna impērijai" — puišeļu grupai, tirgoņu bērniem no blakus esošās Lauku ielas.
32. Filma “Strēlnieku zvaigznājs”.
…
