1.Civilprocesa stadijas un tiesvedību veidi civillietās
Prasības tiesvedība tiek uzsākta uz prasības pamata ko iesniedzis prasītājs pret atbildētāju. Prasītāji un atbildētāji abās pusēs var būt vairāki un tos sauc par līdzdalībniekiem. Prasības tiesvedība iespējama, ja ievēroti subjektīvie un objektīvie priekšnoteikumi. Subjektīvais priekšnoteikums ir personas civilprocesuālā rīcībspēja. Objektīvie priekšnoteikumi iedalāmi – pozitīvajos un negatīvajos. Pozitīvie priekšnoteikumi nozīmē, ka prasību var celt tikai gadījuma, ja ievēroti likumā noteiktie lietas pakļautības, piekritības, atsevišķu strīdu izskatīšanas kārtības speciālie noteikumi. Negatīvie priekšnoteikumi paredz tādu apstākļu neesamību, pastāvot kuriem, nav tiesību griezties tiesā – lieta pēc būtības jau izskatīta, pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu, noslēgts izlīgums, noslēgta vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Puses – prasītājs, atbildētājs, prasības pieteikums.
Sevišķā tiesāšanas kārtība ir vajadzīga tikai tad, kad šo lietu nevar atrisināt administratīvā kārtībā un ir vajadzīgs tiesas spriedums. Sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata. Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībnieki ir pieteicējs un viņa pārstāvis, ieinteresētā persona un tās pārstāvis, kā arī likumā paredzētajos gadījumos prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde. Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībniekiem ir šā likuma 74.panta otrajā daļā noteiktās pušu procesuālās tiesības. …
