12. Kultūras, estētikas, mākslas, pedagoģijas morālās problēmas.
Kultūras morālās problēmas - sabiedrībā aizvien vairāk uzkrājas negatīvais, nejēdzīgais, ko darinājis un savās attieksmēs izpaudis cilvēks, tāpēc kultūras jēdzienu sāk pretstatīt nevis dabai, bet nekultūrai. Sabiedrība kultūru mēdz padarīt samākslotu, degradējušos un pesimisma pilnu.
Nereti dzīvē ir novērojamas situācijas, kad cilvēki neizmanto kultūras sfēras plaši piedāvātās iespējas, tādējādi liedzot sev iespēju pilnveidoties, piemēram, cilvēks var pilnveidoties kāda mūzikas instrumenta spēlē, gleznošanā, var aizrauties ar grāmatu lasīšanu, sportu u.tml. Cilvēka sagatavotība kulturālai brīvā laika pavadīšanai mūsdienu pasaulē nav zemāk vērtējama kā sagatavotība kvalificētai darbībai.
Diemžēl mūsdienu pasaulē nākas vērot tādas masu kultūras izplatību, kas padara seklu garu, mudina uz vardarbību, seksuālu anormālību. Tā jau ir nekultūra, šķietamā kultūra, kas slēpj sevi aiz kultūras maskas.
Lai paaugstinātu kultūras līmeni, sociālajā sfērā liela nozīme ir kultūrvēsturisko tradīciju atdzīvināšanai. Kopība bez dziļākām vēsturiskām saknēm, ar tautas īslaicīgu atmiņu nevar veidot noteiktas sociālās grupas, tautas, sirdsapziņu. Tiek pazaudētas kultūras augstākās garīgās vērtības un principi – augstākās garīgās vērtības reizē ir arī augstākā, īstā kultūra, kura kā veselīgs garīgums, gara kvintesence spēj harmonizējoši iedarboties uz visu sabiedrību, viešot cerību tās cilvēciskai radošai dzīvotspējai. Tā pasargā cilvēku no pārvēršanās par aklu sabiedrības prasību pildītāju, par situāciju, mantas, varas un slavas vergu.
Ja cilvēki nav kulturāli un tikumīgi, nav iespējams nedz ievērot vides nepiesārņošanas noteikumus, nedz panākt uzplaukumu sociālajā dzīvē, nedz īstenot pat labus likumus. Kultūra par augstu vērtību atzīst arī klusumu, kas ļauj koncentrēties, iedziļināties sevī, neizplūst diletantiskā sabiedriskā aktivitātē. Klusēšana ir nepieciešama dziļuma apjēgšanai. Kultūra atklāj gan cilvēka dabas nepabeigtību, gan arī neizmantotās iespējas dabā, sabiedrībā, indivīdā.
Tiek pārkāpti tabu – aizliegumi, kas būtu jāievēro visās dzīves sfērās: nenogalini, nemelo, nezodz, nerīkojies netikumiski. Morāles „Zelta likuma pārkāpšana”.
…
