12. Miniet konkrētu skolotāja darba specifiku un konkrētas personības iezīmes, kuras paaugstina profesionālās emocionālās izdegšanas risku!
• bērnības bezpalīdzības un pazemojuma izjūtas kompensācija, tiecoties pēc varas pār skolēniem;
• perfekcionisms, neīstā vainas izjūta; kā sekas –„hroniskā noguruma sindroms”
• neprasme sadalīt atbildību; sociālās gaidas, ka „skolēni ir
bezatbildīgi”
• bailes būt „sliktam skolotājam”
• zema pašcieņa, līdz ar to „uzbrukuma gaidas” un sevi aizsargājoša pozīcija kā saskarsmes pamatmodelis
• eksternāls kontroles lokuss
• nepacietība
• neadekvāts empātijas un refleksijas līmenis – pārāk augsts vai pārāk
zems
• sāncensības gars
• savu emociju neapzināšanās vai neprasme vadīt to izpausmes
13. Kurā bērnu/skolēnu vecumā vērojama visciešākā saistība starp attiecībām ar skolotāju un attieksmi pret konkrētā skolotāja mācību priekšmetu? Izskaidrojiet, kāpēc?
Pusaudžu vecumā – 14-16g. Ja skolēnam patiks skolotājs, patiks arī mācību priekšmets.
Pedagoģiskā prakse liecina: ja ir labas attiecības starp skolotāju un skolēnu, tad parasti izglītības rezultāti ir pozitīvi. Taču dažādās skolēnu – pusaudžu aptaujās parādās apgalvojumi, ka daudzi skolotāji nepazīst un nesaprot savus skolēnus, neinteresējas par viņu rūpēm, pārdzīvojumiem, interesēm, neuzticas viņiem, uzskata, ka viņi vienmēr rīkojas pareizi. Pedagoģiskajā darbībā liela nozīme sadarbībai starp skolēniem un skolotājiem ir subjektīvajam faktoram ( lietišķo īpašību, interešu, personības vērtību, emocionālo un psiholoģisko stāvokļu mijiedarbība).
…
