-
Eksāmena jautājumi pedagoģijas vēsturē
40. Attīstošā mācību procesa idejas dažādu autoru koncepcijās.
Pirmais pedagogs kas pievērša uzmanību attīstošā macību procesam bija J.Pestalocijs. Viņš rakstīja, ka attīstības vēlme ir raksturīga cilvēkam no dzimšanas. Tādēļ attīstības mērķis ir harmoniski attistīts bērns. Bet šīs teorijas zinātnisko pamatojumu sniedza L.Vigotskis.
20. gs. sākumā L.Vigotskis izvirzīja apmācības ideju, kurā galvenais mērķis - bērna attīstība. Saskaņā ar viņa hipotēzi, zināšanas nav galīgais mērķis apmācības, bet tikai līdzeklis bērnu attīstībā.L. Vigotskis izvirzīja trīs apmācības un attīstības pamatteorijas.
Pirmās L.Vigotska apmācības teorijas pamatā – ideja par attīstības neatkarību no apmācībām.
Apmācība ir tīri ārējais process, kam jābūt saskaņotam ar bērna attīstības gaitu, bet kas pats par sevi nepiedalās bērna attīstībā, neko tajā nemaina, drīzāk izmanto attīstības sasniegumus. Saskaņā ar šo teoriju „attīstībai jāveic noteikti cikli, jānobriest noteiktām funkcijām, pirms skola varēs iesākt bērna noteiktu zināšanu un iemaņu apmācību.
Otrā teorija pamatā ir saprotamības princips, saskaņā ar kuru bēriem jāmāca tikai to, ko viņi ir spējīgi saprast, kam jau ir nobriedušas izzināšanas spējas.
Trešajā teorijā apvieno abu iepriekšējus. Attīstība ir domāta kā process, kas neatkarīgs no apmācības, bet apmācība, kuras gaitā bērns iegūst jaunās uzvedības formas, ir domāta identiski ar attīstību. Attīstība (nobriešana) sagatavo un padara par iespējamo apmācību, bet apmācība stimulē un virza uz priekšu attīstību (nobriešanu).
Vienu no pirmajiem mēģinājumiem īstenot šīs idejas veica L.Zankovs, kurš 50.-60. gados izstrādāja intensīvas visaptverošas sākumskolas attīstības sistēmu.Viņa darbs bija virzīts uz sākumskolas audzēkņu apmācības didaktiskās sistēmas pētīšanu zināšanu apguves procesa ar mērķi izpētīt viņu vispārējo psihisko attīstību. L.Zankovs izvirzīja uzdevumu izveidot sākumskolas apmācības sistēmu, ar kuras palīdzību tiktu sasniegta daudz augstāka attīstības pakāpe, salīdzinoši ar tradicionālajiem metodiskiem kanoniem. Tās sasniegšanai bija paredzēts organizēt eksperimenta pētīšanu, kuras veikšana izmainītu pastāvošo praksi, demonstrējot īpašas programmas un metodes izmantošanas efektivitāti. Līdz ar to tāda apmācība kļūtu kompleksu pedagoģisko iedarbību. Tas izpaužas ar to, ka par eksperimenta saturu bija izvēlēti nevis atsevišķie priekšmeti, metodes un paņēmieni, bet pašas didaktiskas sistēmas principu efektivitātes pārbaude.
Nedaudz citu attīstošā mācības virzienu 60. gados ir izstrādājis D. Eļkonins un V. Davidovs. Viņu teorija koncentrējās uz bērna intelektuālo spēju attīstību. D. Eļkonins, analizējot skolēnu mācību darbību, saskatīja to savdabību un būtību nevis to vai citu zināšanu un prasmju apgūšanā , bet bērnam paša sevis kā subjekta pašizmaiņā .Tā radās attīstošās apmācības pamats ,saskaņā ar kuru bērns ir nevis skolotāja apmācošo iedarbību objekts, bet mācību pašmainošs subjekts.
Attīstošās apmācības sistēmas autori piedāvā principiāli jaunu mērķi. Viņi piedāvā skolotājam iet pašam un vest sev līdzi skolēnus pa principiāli jaunu, vēl neiestaigātu ceļu .Attīstošas apmācības galamērķis ir tāds, lai tiktu nodrošināti apstākļi katra skolēna kā pašizmainoša mācību subjekta attīstībai.
…
saturs 1. Audzināšana pirmatnējā sabiedrībā 2. Audzināšanas īpatnības Senajā Ķīnā, Senajā Indijā un Senajā Ēģiptē (kopīgs un atšķirīgs) 3. Audzināšanas ideāli un audzināšanas sistēma Spartā un Atēnās 4. Sengrieķu domātāju pedagoģiskie uzskati (Demokrits, sofisti, Sokrāts, Platons, Aristotelis u.c.). 5. Katehumenu, klosteru un katedrāļu skolas feodālisma periodā. 6. Bruņniecības audzināšanas sistēma. 7. Latviešu stāvoklis vācu kundzības pirmajos 3 gadsimtos. 8. Reformācijas un kontrreformācijas ietekme uz latviešu zemnieku izglītību. 9. Latviešu izglītība zviedru valdīšanas periodā. 10. Tautas pedagoģiskā doma Latvijā feodālisma laikmetā. 11. Skola sholastikas un renesanses periodā. 12. J.A.Komenska filozofiskie uzskati. 13. J.A.Komenska uzskatu humānais raksturs. 14. J.A.Komenska didaktiskie principi. 15. J.A.Komenska pedagoģisko domu novatoriskais raksturs. 16. J.A.Komenska pedagoģisko ideju aktualitāte mūsdienās. 17. 18. gadsimts – pedagoģijas gadsimts: atklājiet ši izteiciena būtību. 18. Ž.-Ž. Ruso pedagoģiskās idejas. 19. Filantropijas pārstāvju pedagoģiskās idejas. 20. Skolas un izglītība Latvijā 18. gadsimtā. 21. Pedagoģiskā doma 19. gs. pirmajā pusē (I. Kants, J. Fihte, G. Hēgelis, F. Šleiermahers u.c.). 22. J. Pestalocija ieguldījums pedagoģijā. 23. J. Herbarta un F. Ā. Dīstervēga pedagoģiskās idejas. utt
- Eksāmena atbildes Latvijas valsts un tiesību vēsturē
- Eksāmena jautājumi Latvijas valsts un tiesību vēsturē 2004.gadā
- Eksāmena jautājumi pedagoģijas vēsturē
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Eksāmena atbildes Latvijas valsts un tiesību vēsturē
Konspekts augstskolai22
-
Eksāmena jautājumi Latvijas valsts un tiesību vēsturē 2004.gadā
Konspekts augstskolai28
-
Pedagoģijas vēsture
Konspekts augstskolai5
Novērtēts! -
Eksāmena jautājumi un atbildes Valsts un tiesību vēsturē
Konspekts augstskolai12
-
Latvijas tiesību vēsture. Jautājumi un atbildes
Konspekts augstskolai39