Morfoloģija jeb vārdu mācība ir gramatikas nozare, kas apskata vārdu grupēšanu vārdšķirās, to locīšanu un gramatiskās nozīmes. Morfoloģija aplūko arī vārdu sastāvu un vārddarināšanu. Valodas vādru krājumu morfoloģijā grupē vārdšķirās, tas ir – apvieno klasēs pēc kopējām pazīmēm.
1.Pēc vispārinātās leksiski gramatiskās nozīmes. (lietvārdi, īpašības un apstākļa vārdi u.tml.).
2.Pēc morfoloģiskām pazīmēm. (dzimte, skaitlis, locījums, laiks, pērsona, kārta, izteiksme.).
3.Pēc sintaktiskā lietojuma teikumā. (teikuma priekšmets, izteicējs, apzīmētājs u.tml.).
4.Pēc vārddarināšanas īpatnībām, (izskaņas, piedēkļi, priedēkļi, saknes, galotnes, celmi un taml.).
Morfoloģiskā analīze – noteiktā secībā veikts vārda raksturojums, norādot vārdšķiras pazīmes.
Jaunu vārdu darināšana – atvasināšana, patskaņu – līdzskaņu mija, apvienošana saliktenī.
Sintakse pētī teikumu uzbūves likumsakarības. Tā ir vārdu apvienošana teikumā. Vārdu savienojumi, secība, teksta gramatiskās uzbūves īpatnības, pieturzīmju lietošana. (Sintaktiskais kopums). Sintakse un morfoloģija kopā veido gramatiku.
Sintakses pamatvienība ir vienkāršs teikums. Teikums ir valodas galvenā, nozīmīgākā vienība. Sintaksē atspoguļojas valodas dzīve, valodas lietojums. …