Pilnvarojums: pārstāvja darbības saturs
Pārstāvim pārstāvības tiesiskajās attiecībās nepieciešams zināms tiesību kopums, kuru sauc par pilnvarojumu.
Pilnvarojums var izrietēt no: pilnvaras, likuma, situācijas, tiesību normu piemērošanas akta.
Pilnvarojums izriet no:
pilnvaras -ja pilnvarotājs ar vienpusēja darījuma palīdzību izsaka savu gribu un nosaka pilnvarojuma saturu.
likuma - likumdošanā paredzētajos gadījumos.
Situācijas - kādā rīkojas pārstāvis.
tiesību normas piemērošanas akta - ja attiecīgai šī akta izdevēja iestādei šādu iespēju paredz tiesību normas.
36. jaut. Pilnvara un pārpilnvarojums
Pilnvara ir pilnvarojums, ko pilnvarotājs izdod pilnvarniekam, tā pārstāvēšanai tiesiskās attiecībās ar trešajām personām. Pilnvara ir vienpusējs tiesisks darījums, kas pats par sevi vēl nerada pilnvarojuma līgumu. Tikai tad, kas pilnvarnieks sāk rīkoties atbilstoši pilnvarai, ir panākta pušu vienošanās, līdz ar ko ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Civiltiesiski pilnvaru varētu dēvēt par pilnvarojuma līguma oferti. CL nav atrodami speciāli norādījumi par pilnvaras formu, taču atsevišķos gadījumos likumdošana paredzēta pilnvaras obligāts notariāla apliecinājums.
Saskaņā ar CL tiek izšķirti šādi pilnvaras veidi:
Speciālpilnvara – ar speciālpilnvaru pārvaldnieks var vest atsevišķas un noteiktas lietas.
Ģenerālpilnvara – ar ģenerālpilnvaru pilnvarnieks var vest zināmas šķiras lietas. Pie tam ģenerālpilnvarā jāuzskaita visas darbības, kuras pilnvarnieks drīkst vest.
Universālpilnvara – ar universālpilnvaru var uzticēt pilnvarniekam pārzināt visas pilnvarotāja lietas. Ja nav noteiktu norādījumu, universālpilnvarniekam jārīkojas tā, kā attiecīgā gadījumā rīkotos pats pilnvarotājs, lai visizdevīgāk veiktu attiecīgo darbību.
Ar komerclikumu:
Parastā komercpilnvara – ko izdod komersants gan fiziskai, gan juridiskai personai. Komersants ir reģistrēts komercreģistrā. Komercpilnvaras apjoms ir viņa brīva izvēle. Tā nav obligāti jāreģistrē. Tā var būt gan rakstiska, gan mutiska.
Prokūra – izdod tikai un vienīgi komersanta likumiskie pārstāvji. Par prokūristu var būt tikai fiziska pers. Lai prokūra būtu spēkā pret trešajām personām, tā ir jāreģistrē komercreģistrā. Prokūrists var slēgt visa veida darījumus komersanta vārdā. Var veikt arī visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā. Prokūrists nevar izdot prokūru. Nevar nodot arī tālāk, to, kas ir piešķirta viņam. Nevar parakstīt pieteikumus komercreģistrā. Bez atsevišķas atzīmes veikt darbības ar nekustamo īpašumu.
Prokūras veidi – kopprokūra – nozīmē, ka viena prokūra ir piešķirta divām vai vairākām personām.
Lai darījums būtu spēkā ir jābūt saskaņotām šo abu vai visu personu gribas izpausmei.
Filiāles prokūra – komersants visu šo darbību piešķīris filiālei.
Prokūra izbeidzās, ja to atsauc, tas, kas izdevis, ja nomirst prokūrists, ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra, ja ir maksātnespējas process, tad uz to laiku prokūra izbeidzās.
Pārpilnvarojums
Pārpilnvarojums jeb substitūcija ir pilnvarnieka aizvietošana ar citu pilnvarnieku konkrētajās pilnvarojuma tiesiskajās attiecībās. Bet tā kā pilnvarojuma līgums ir uzticības līgums, tad pilnvarniekam pienākums izpildīt to pašam personīgi. Tomēr saskaņā ar CL pārpilnvarojums ir iespējams šādos gadījumos: ja kādu iemeslu dēļ pilnvarnieks pats nespēj izpildīt uzdevumu un nedrīkst vilcināties, ja tas nav aizliegts. Ja šādas tiesības pilnvarniekam pilnvarotājs ir piešķīris. Pārpilnvarojums var būt tikai tādā apjomā kādā ir pati pilnvara.
…
Civiltiesiskās regulēšanas metode Civiltiesiskās regulēšanas metode – tie ir tiesiskie paņēmieni un veidi, kurus valsts lieto noteiktu mantisku un personisku nemantisku attiecību regulēšanai. Regulēšanas metodes pazīmes: • civiltiesisko attiecību dalībnieku tiesiski vienlīdzīgais stāvoklis (nav pakļauti viens otram); • civiltiesisko attiecību dalībniekiem ir plaša rīcības brīvība likumdošanā noteiktajos ietvaros izvēlēties savas uzvedības veidu noteikt tās saturu; Pazīmes (raksturojums). 1) Civiltiesiskās attiecības dalībnieku tiesiski vienlīdzīgais stāvoklis. Atšķirībā no administratīvajām, finanšu u.c. tiesiskajām attiecībām, kurās ir vairāk vai mazāk izteikta vienas tiesiskās attiecības dalībnieka pakļautība otram, civiltiesisko attiecību dalībnieki ir savstarpēji vienlīdzīgi. Šāds stāvoklis tiem ir gan radot civilās tiesības un pienākumus, gan arī tos realizējot un atbildot par tiesību pārkāpumiem. Tādejādi civiltiesiskajās attiecībās nav iespējama viena dalībnieka pakļautība otram, viens dalībnieks nevar vienpusīgi diktēt savu gribu otram. Tāpēc parasti civiltiesiskās attiecības izveidojas, tiek grozītas un izbeigtas dalībnieku vienošanās rezultātā. Civiltiesisko attiecību dalībnieku vienlīdzīgais stāvoklis nenozīmē, ka to tiesībspēja ir vienāda. Vienādas nav arī civiltiesisko attiecību dalībnieku konkrētās subjektīvās tiesības un pienākumi. Tie katram dalībniekam ir atšķirīgi pēc apjoma un satura. Arī civiltiesiskajās attiecībās nereti vienam var būt tikai tiesības, bet otram- pienākumi. (Tie tomēr parasti ir radušies viņu brīvprātīgas vienošanās rezultātā). 2) Civiltiesisko attiecību dalībniekam ir samērā plaša rīcības brīvība likumdošanā noteiktajos ietvaros izvēlēties savas uzvedības veidu un noteikt tās saturu. Tāda iespēja pastāv sakarā ar to, ka svarīgākais civilo tiesību un pienākumu rašanās pamats ir līgums (vienošanās). Civiltiesiskās regulēšanas metode piešķir iespēju fiziskām un juridiskām personām izmantot līgumu kā konkrētas civiltiesiskās attiecības rašanās pamatu un daudzos gadījumos noteikt citādu tiesību un pienākumu saturu nekā to, kas paredzēts tiesību normās. Tas nozīmē, ka civiltiesību normas lielā mērā ir dispozitīvas un piemērojamas tikai tad, ja civiltiesiskās attiecības dalībnieki nav vienojušies citādi. (Piem.: LR CL 1823.p. "Naudas parādi, ja nav norunāts citādi, samaksājami kreditoram tur, kur līguma izpildīšanas laikā ir viņa dzīves vieta.") Bez tam civiltiesisko attiecību dalībnieki var radīt arī tādas tiesiskas attiecības, kādas likumā vispār tieši nav paredzētas.
- Eksāmena jautājumi civiltiesībās
- Eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
- Juridisko metožu mācība - eksāmena jautājumi un atbildes
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
Konspekts augstskolai56
Novērtēts! -
Juridisko metožu mācība - eksāmena jautājumi un atbildes
Konspekts augstskolai15
-
Eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
Konspekts augstskolai18
-
Atbildes uz eksāmena jautājumiem civiltiesībās
Konspekts augstskolai10
-
Kvalifikācijas eksāmena atbldes civiltiesībās
Konspekts augstskolai35