2. Civilprocesa jēdziens un tiesvedības veidi civillietās.
Jēdzienam civilprocess ir vairākas nozīmes. To lieto civilprocesuālo tiesību nozares, civilprocesuālo tiesību zinātnes un mācību kursa apzīmēšanai. Dažkārt sauc arī konkrētu civillietu izskatīšanu tiesā. Sava tiešajā nozīmē ir visu procesuālo darbību kopums, kādas vien iespējamas civillietās sākot ar ta ierosināšanu un beidzot ar ar tiesas sprieduma izpildi. Civilprocesuālās darbības izdara tiesa un citi tiesvedības dalībnieki atbilstoši savu procesuālo tiesību un pienākumu apjomam. Civilprocess noris civilprocesuālo tiesisko attiecību ietvaros, jo procesuālas tiesības un pienākumi ir so attiecību saturs. Tātad civilprocess ir civilprocesuālo tiesisko attiecību subjektu (tiesas un tiesvedības dalībnieku) darbība, realizējot civilprocesuālās tiesības un izpildot pienākumus. Likumā noteikto civillietu izspriešanas kārtību pieņemts saukt par tiesvedību civillietas un civilprocesu. Tiesu izspriešanai ir pakļautas dažāda rakstura civillietas. Atbilstoši tam likumā ir noteikti vairāki tiesvedības veidi: prasības tiesvedība, sevišķā tiesāšanas kārtība, saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā.
3. Civillietas sagatavošana iztiesāšanai.
Civilprocesa uzdevumu sekmīgas izpildes svarīgs priekšnoteikums ir civillietu kvalitatīva un savlaicīga sagatavošana iztiesāšanai. Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai. Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma. Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu — 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt.…
